Laikā, kad tu dzimi, veikalos jau bija nopērkamas dažādas vienreizlietojamās autiņbiksītes. Vēl pirms 100 gadiem kas tāds mūsu senčiem varēja tikai rādīties sapņos.
LASĪT VAIRĀK >>>
Karogs ir viens no galvenajiem valsts, reģiona vai kādas organizācijas simboliem. Karogā nekas nav nejaušs – katrai krāsai, līnijai un zīmējumam ir noteikta simboliskā nozīme. Tomēr bieži vien vairāku valstu karogi ir līdzīgi. Piemēram, Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas karogi ir ļoti līdzīgi. Arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi savā ziņā ir līdzīgi. Šīs līdzības nav nejaušas un ir izskaidrojamas.
LASĪT VAIRĀK >>>
Vai esi kādreiz ievērojis, kā tavs mīlulis labsajūtā mīca segu? Izrādās, pētnieki vēl tikai cenšas noskaidrot, kāpēc tā! Taču viņiem ir dažas versijas…
Lasi tālāk >>
Cilvēki, kuri regulāri iet pirtī, zina, ka neiztikt bez dažām svarīgām lietām – pirtsslotas, dvieļa, baseina čībām un, protams, cepures.
LASĪT VAIRĀK >>>
Par visiem stārķiem “Ilustrētajai Junioriem” ziņas iegūt neizdevās. Visticamāk, interese radusies par Latvijā bieži sastopamo balto stārķi, un šī putna mēles garums ir 6–7 centimetri.
LASĪT VAIRĀK >>>
Lai gan mūsdienu fotokameras ļoti atšķiras no senajām ierīcēm, cilvēku vēlme iemūžināt savu dzīvi fotomirkļos nav zudusi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Cilvēki rakstīt sāka apmēram pirms 5500 gadiem. Pirms tam aktualitātes tika nodotas mutiski. Mūsdienās rakstība izplatījusies visā pasaulē.
Lasīt vairāk >>>
Bieži filmās varam dzirdēt šo teicienu, un rodas jautājums – vai tiešām tā saka arī realitātē? Izrādās, saka gan! Uzzini, kā teiciens radies un kas ir Hjūstona, kurai ziņo par problēmām!
Uzzini >>
Iedomājies, ka tu katras dienas piedzīvotos notikumus ieraksti dienasgrāmatā. Laika gaitā tev sakrātos visai ievērojama grāmatu kolekcija. Drīz vien jau būtu nepieciešama atsevišķa ēka to glabāšanai, kurā vajadzīgo iespējams ātri atrast. Tieši šāda iemesla dēļ radās bibliotēkas.
LASĪT VAIRĀK >>>
Vēl pāris gadus atpakaļ dāmām nācās krietni uzmanīties ar tikko veiktu manikīru – pēc trauku mazgāšanas, sportošanas vai pēc aktīvas atpūtas nagu lakojums bija sabojāts. Šodien manikīrs var noturēties vismaz divas nedēļas vai pat ilgāk.
LASĪT VAIRĀK >>>
Kartupeļi savus labumus ir paslēpuši zem zemes. Tos mēs ievācam, glabājam, gatavojam un liekam gan svētku, gan ikdienas galdā. Taču augam ir vēl apaļi izaugumi, kas nav ēdami, – bumbulīši.
LASĪT VAIRĀK >>>
Ja mums jāiztēlojas viens kilograms vates un viens kilograms dzelzs, tad izmēru ziņā tie būtu ļoti atšķirīgi. Viens kilograms dzelzs būtu apmēram 5x5x5 centimetrus liels kubs, bet vate – 25x25x25 centimetri. Novietojot tos blakus, atšķirība būtu iespaidīga.
LASĪT VAIRĀK >>>
Burts pie burta, vārds pie vārda. Tie visi savā starpā veido savdabīgu vārdu tīklu uz zaļā spēles laukuma. Šīs spēles dalībniekiem ir pamatīgi jālauza galva, lai ar ierobežotu burtu skaitu izdomātu visatbilstošāko vārdu, kas ienesīs visvairāk punktu un ļaus uzvarēt. Aptuveni šādi vērotājs no malas varētu raksturot spēli “Scrabble”.
LASĪT VAIRĀK >>>
Teiciens “kaķim ir deviņas dzīvības” nozīmē, ka kaķiem veicas un viņi bieži vien var izdzīvot bīstamās situācijās un negadījumos. Protams, kaķiem, tāpat kā ikvienai citai dzīvai būtnei, dzīvība ir tikai viena.
LASĪT VAIRĀK >>>
Visas pasaules naudas apjomu precīzi neviens nerēķina un nevar sarēķināt, jo dažādās valstīs tas atšķiras. Taču droši var apgalvot, ka naudas kļūst vairāk.
LASĪT VAIRĀK >>>
Ar acs kaktiņu pamani, ka nakts tumšajās debesīs kaut kas pazib. Kas tas bija? Pēc brīža pilnīgā klusumā aizzib vēl viens. Tad vēl un vēl. Acis šaudās šurpu turpu, lai ieraudzītu pēc iespējas vairāk. Elpa aizraujas, kad kāds viesis no kosmosa aiz sevis atstāj spoku svītru.
Lasi tālāk >>
Daudzas pasaules pilsētas asociējas ar kādu konkrētu vietu vai būvi. Parīzē ir Eifeļa tornis, Ņujorkā Taimskvērs un Brīvības statuja, Kairā piramīdas, Sidneja ir atpazīstama ar operas namu, Londona ar Bigbenu. Bet Roma, protams, ar Kolizeju. Noskaidrosim, kāda ir Itālijas galvaspilsētas simbola vēsture!
LAsīt vairāk >>>
Dabai draudzīgs dzīvesveids nav tikai pieaugušo padarīšana. Arī tu vari parūpēties, lai tava ikdiena būtu zaļāka un, iespējams, pat palīdzētu mūsu planētai. Uzzini 20 vienkāršus veidus, kā to izdarīt!
Lasi tālāk >>
Vārds “nanotehnoloģijas” tev noteikti nav svešs. Nu jau to lieto ne tikai zinātnieki. Nanotehnoloģijas patiesi ir mūsdienu zinātnes brīnums, taču daudziem vēl joprojām šķiet kā fantastikas filmu veidotāju iztēles auglis.
lasĪt vairĀk >>>
Vai tevi kādreiz kāds ir meties kutināt? Tad dikti gribas smieties, kaut arī ne vienmēr šī sajūta ir patīkama. Uzzini, kāpēc cilvēkiem kut!
Lasi tālāk >>
Ledus klāj apmēram 10% Zemes virsmas. Tas veido ledājus, kas izgrauž dziļas ielejas un transportē drupu materiālu simtiem kilometru attālumā. Un ir apgabali, kas ledus kārtas saglabā, neraugoties uz gadalaiku.
LASĪT VAIRĀK >>>
Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…
Uzzini vairāk >>
“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Pūpolsvētdienas rītā skan dažās ģimenēs. Pēršana ar pūpoliem ir ļoti sena tradīcija, kam piedēvētas maģiskas īpašības — nopērtajam visu gadu gaidāma laba veselība, tāpēc arī teicieni vērsti uz slimību aizdzīšanu.
Lasi tālāk >>
Šķībais zvanu tornis Itālijas pilsētā Pizā kļuvis par vienu no slavenākajām celtnēm pasaulē un iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Ne viens vien ir prātojis, vai bīstami slīpais tornis tā būvēts apzināti vai tā ir celtniecības kļūda.
Uzzini >>
Vai tiešām dzīvnieki zina, kāds laiks gaidāms, ja reizēm kļūdās pat laika ziņu diktors? Noskaidrosim, kuri dzīvnieki laikapstākļu maiņas sajūt ātrāk un vai tiešām viņiem vienmēr ir taisnība!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Varbūt esi redzējis filmu, kurā tās varoņi mirkļa iespaidā sasien kurpes un veikli uzmet gaisā, iekarinot telefona vados vai koku zaros. Taču arī Latvijā var manīt vados iekarinātas kurpes. Kāpēc gan tā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ja ne dzīvē, tad fotogrāfijās tu noteikti esi redzējis zuti. Lai gan pēc nosaukuma un izskata tie ir līdzīgi, Eiropas zutis un elektriskais zutis nav pat radinieki.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Vasara ir gada karstākais laiks, kad visvairāk svīstam un daži pat mēdz pārkarst, kaut gan gaisa temperatūra nav augstāka par mūsu pašu ķermeņa
temperatūru. Kāpēc tā notiek?
Pasaulē lielākie baseini atrodas zem klajas debess, un tajos var pat doties izbraucienos ar burulaivām.
UZZINĀT VAIRĀK >>>Ja gribi zināt, cik tālu zibens ir no tevis, saskaiti, cik sekunžu paiet no zibens līdz pērkonam. Tad šo skaitli reizini ar 344 – tas ir vidējais skaņas ātrums gaisā. Rezultātā iegūsi, cik metru zibens atrodas no tevis.
LASĪT VAIRĀK >>>
Atkarībā no ūdens dziļuma zinātnieki okeānu iedala vairākās labi izteiktās zonās. Katrā zonā uzturas atšķirīgas būtnes, kuras ir pielāgojušās dzīvei šajā dziļumā.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ja tā padomā, tad tiešām — doktora desas nosaukums ir mazliet dīvains. Kāds gan sakars doktoriem ar desām?
Continue reading “Kāpēc doktora desu tā sauc?”
Miegs ir ārkārtīgi svarīgs, jo tā laikā ne tikai atpūšas ķermenis, bet arī smadzenes. Guļot visi cilvēki uzkrāj spēku, savukārt tu miega laikā audz. Tāpēc ir jāguļ vismaz 8 stundas. Augšanas hormons visaktīvāk izdalās tieši pirmajās stundās pēc aizmigšanas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Plombīrs ir treknākais jeb kalorijām visbagātākais no visiem saldējumiem, jo tas ir vienīgais, kura ražošanā tiek izmantots saldais krējums, kas satur 35% tauku. Tieši tāpēc nereti plombīru mēdz saukt arī par krējuma saldējumu. Ja tev garšo putukrējums, ko gatavo no saldā krējuma, tad arī plombīru noteikti esi iecienījis.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Zviedru uzņēmējs Rūbens Rausings, kas mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gados, Ņujorkā pirmo reizi ieraudzīja pašapkalpošanās veikalus. Eiropā tādu tolaik nebija – produktus pasniedza pārdevējs aiz letes, tos iesaiņoja papīrā vai ielēja stikla pudelē. Rūbens uzreiz saprata, ka tāda būs veikalu nākotne un produktus drīz vien vajadzēs iepakot ērtos un veselībai drošos materiālos.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Nav daudz tādu cilvēku, kuri sasniedz 100–120 gadu vecumu. Pagājušā gadsimta sākumā lielākā daļa nenodzīvoja pat pusi no šī gadu skaita. Vēl aizvien daudzās Āfrikas valstīs cilvēki dzīvo ārkārtīgi īsu mūžu. Visvairāk ilgdzīvotāju mūsdienās sastopami Japānā, Amerikā un Skandināvijas valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, attīstīta un pieejama medicīna, tur cilvēki arī visvairāk domā par veselīgu dzīvesveidu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Aptuveni pirms 11 000 gadu cilvēki pārtrauca klejot, sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā un nodarboties ar zemkopību. Drīz vien radās rakstība, tāpēc vēstures faktus rakstveidā varēja noglabāt nākamajām paaudzēm. Šīs liecības stāsta par cilvēces vēsturi no pašiem lauksaimniecības pirmsākumiem līdz moderno tehnoloģiju laikmetam mūsdienās.
Uzzināt vairāk >>>
Patiešām, zirnekļiem nav ausu, toties uz to kājām un ķermeņa atrodas smalki matiņi – trihobotriji, kas uztver vibrācijas.
Lasīt vairāk >>
Ja saules staros noliks baltu un melnu t-kreklu, melnais sasils ātrāk. Kāpēc tā?
Lasi tālāk >>
Vai zini, kas ir manekena izaicinājums, kas reiz pāršalca sociālos tīklus? Lasi un uzzini!
Lasi tālāk >>
Žirafes ir augumā iespaidīgākie sauszemes dzīvnieki – pieaugušām augums ir vidēji 4 līdz 5,5 metri. Noskaidrosim, kā šos plankumainos milzeņus pārvadā!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Iedomājies, ka ieej telpā, kurā vāzēs saliktas hiacintes. Šīm puķēm piemīt spēcīgs aromāts. Sākotnēji hiacinšu smarža šķiet patīkama, tomēr, atrodoties telpā ilgi, sākt reibt galva. Turklāt šādi notiek ne tikai ar hiacinšu vai kādu citu ziedu aromātu, bet arī, piemēram, ar dažām smaržām. Tomēr ir cilvēki, kuriem ilgstoša atrašanās telpā ar hiacintēm neizraisīs nepatīkamu reakciju. Kāpēc tā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Stīvens Hokings bija slavens britu zinātnieks, kas, par spīti smagām veselības problēmām, aktīvi darbojās zinātnē, rakstīja grāmatas, lasīja lekcijas un sazinājās ar apkārtējo pasauli, izmantojot tehnoloģijas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Amerikas lielpilsēta Ņujorka, šķiet, vairāk zināma ar debesskrāpjiem, nevis āboliem, tāpēc tā ir liela intriga – kāpēc pilsēta ieguvusi tādu iesauku?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Gājēju pārejas, ko dēvē par zebrām, uz ielām sāka krāsot 20. gadsimta vidū. Speciālas pārejas ceļa šķērsošanai gan ir krietni senākas. Turklāt zebras nav vienīgie dzīvnieki, kuru vārdā tās nosauktas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
