Zviedru uzņēmējs Rūbens Rausings, kas mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gados, Ņujorkā pirmo reizi ieraudzīja pašapkalpošanās veikalus. Eiropā tādu tolaik nebija – produktus pasniedza pārdevējs aiz letes, tos iesaiņoja papīrā vai ielēja stikla pudelē. Rūbens uzreiz saprata, ka tāda būs veikalu nākotne un produktus drīz vien vajadzēs iepakot ērtos un veselībai drošos materiālos.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Nav daudz tādu cilvēku, kuri sasniedz 100–120 gadu vecumu. Pagājušā gadsimta sākumā lielākā daļa nenodzīvoja pat pusi no šī gadu skaita. Vēl aizvien daudzās Āfrikas valstīs cilvēki dzīvo ārkārtīgi īsu mūžu. Visvairāk ilgdzīvotāju mūsdienās sastopami Japānā, Amerikā un Skandināvijas valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, attīstīta un pieejama medicīna, tur cilvēki arī visvairāk domā par veselīgu dzīvesveidu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Aptuveni pirms 11 000 gadu cilvēki pārtrauca klejot, sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā un nodarboties ar zemkopību. Drīz vien radās rakstība, tāpēc vēstures faktus rakstveidā varēja noglabāt nākamajām paaudzēm. Šīs liecības stāsta par cilvēces vēsturi no pašiem lauksaimniecības pirmsākumiem līdz moderno tehnoloģiju laikmetam mūsdienās.
Uzzināt vairāk >>>
Žirafes ir augumā iespaidīgākie sauszemes dzīvnieki – pieaugušām augums ir vidēji 4 līdz 5,5 metri. Noskaidrosim, kā šos plankumainos milzeņus pārvadā!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Iedomājies, ka ieej telpā, kurā vāzēs saliktas hiacintes. Šīm puķēm piemīt spēcīgs aromāts. Sākotnēji hiacinšu smarža šķiet patīkama, tomēr, atrodoties telpā ilgi, sākt reibt galva. Turklāt šādi notiek ne tikai ar hiacinšu vai kādu citu ziedu aromātu, bet arī, piemēram, ar dažām smaržām. Tomēr ir cilvēki, kuriem ilgstoša atrašanās telpā ar hiacintēm neizraisīs nepatīkamu reakciju. Kāpēc tā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Stīvens Hokings bija slavens britu zinātnieks, kas, par spīti smagām veselības problēmām, aktīvi darbojās zinātnē, rakstīja grāmatas, lasīja lekcijas un sazinājās ar apkārtējo pasauli, izmantojot tehnoloģijas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Amerikas lielpilsēta Ņujorka, šķiet, vairāk zināma ar debesskrāpjiem, nevis āboliem, tāpēc tā ir liela intriga – kāpēc pilsēta ieguvusi tādu iesauku?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Gājēju pārejas, ko dēvē par zebrām, uz ielām sāka krāsot 20. gadsimta vidū. Speciālas pārejas ceļa šķērsošanai gan ir krietni senākas. Turklāt zebras nav vienīgie dzīvnieki, kuru vārdā tās nosauktas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Spēle “Clash Royale” tika izveidota 2016. gadā, bet tā pavisam ātri iekļuva lejupielādētāko spēļu augšgalā un vēl joprojām aizrauj ne vienu vien viedtālruņu spēlīšu entuziastu.
Uzzini vairāk >>
Interesantas un neparastas pasaules vietas iespējams iepazīt dažādi. Kāpēc gan to nedarīt, ceļojot pa dzelzceļa sliedēm? Aplūko aizraujošākos vilcienu maršrutus!
Aplūko maršrutus >>
Pandēmijas laiks mums visiem licis iemācīties ko jaunu. Darbus, ko līdz šim veicām klātienē, nu darām attālināti. Tomēr ir lietas, kuras attālināti darīt ir ļoti grūti. Piemēram, draudzēties!
Lasi tālāk >>
Izcila oža, lieliskas orientēšanās spējas, nedalīta uzmanība un gatavība aizturēt likuma pārkāpējus. Šīs prasmes raksturo labi trenētu dienesta suni, kurš ikdienā atvieglo darbu robežsargiem, policistiem, karavīriem, ostu un lidostu drošības dienestu darbiniekiem. Uzzini, kāda ir dienestu suņu darba diena!
Lasi tālāk >>
Svētdiena ir lieliska diena, lai panašķotos! Uzzini interesantus faktiņus par vienu no stilīgākajiem našķiem – virtuli!
Uz faktiem >>
Kukaiņi ir ļoti interesantas un pētīšanas vērtas dzīvās būtnes. Piemēram, vai zināji, ka mēslu vabole spēj ripināt mēslu bumbu, kas 50 reizes pārsniedz pašas svaru?
Iepazīsti vaboli >>
Saules sistēmā lielāka un mazāka izmēra asteroīdi, kas lidinās Zemes vai Marsa tuvumā, nav nekāds retums. Vairākums no tiem palido garām drošā attālumā, bet daļa brāžas tieši virsū planētai.
Izpēti >>
“Atveriet, FIB!” ir frāze, ko bieži gadās dzirdēt amerikāņu asa sižeta filmās. Uzzini, kas īsti ir FIB un ko dara īpaši apmācītie FIB aģenti!
Uzzini vairāk >>
Bakingemas pils Londonā ir galvenā un zināmākā Anglijas karaliskās ģimenes mājvieta. Taču tā nebūt nav vienīgā viņiem piederošā pils – kopumā Anglijas karalienei Elizabetei II ir aptuveni 15 īpašumi, no kuriem liela daļa ir pilis. Tāpēc aplūkosim trīs iespaidīgākās no tām, lai uzzinātu, cik istabās savas dienas vada karaliskā ģimene.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lai mēs labi justos, spētu pa dienu kārtīgi mācīties un būt aktīvi, bet vakarā – aizmigt saldā miegā, mums ļoti nepieciešama dienas gaisma. Tā nosaka mūsu bioloģisko ritmu, kas organismam ļauj būt možākam no rīta, bet vakarā sajust nogurumu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Bermudu trijstūris ir viena no leģendām visvairāk apvītajām vietām pasaulē. Tas atrodas Atlantijas okeānā, un tā robežas nosaka trīs punkti – Maiami Floridā, Bermuda un Sanhuana Puertoriko. Bet vai tiešām tas ir tik bīstams, kā runā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Droši vien jautājumu uzdot rosinājis kāds mājas mīlulis, piemēram, suns vai kaķis, kas mēdz saldi žāvāties. Un patiesi – žāvāšanās dzīvnieku pasaulē nav retums.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ja, paliekot mājās, aptrūkstas, ko darīt, uzspēlē kādu no šīm spēlītēm. Tās ir ne tikai interesantas, bet arī šo to iemācīs. Jautri un noderīgi!
Lasi tālāk >>
Ja gadu simtus un tūkstošus varētu patīt kā filmu paātrinājumā, tad mēs redzētu, kā veidojas akmeņi. To dzīve ir tik gara, ka dažreiz jāmēra ne tikai tūkstošos, bet pat miljonos un simtos miljonu gadu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Salu, Dienvidu, Vanšu… Arī Rīga var lepoties ar vairākiem iespaidīgiem tiltiem. Iepazīsti septiņus citu valstu tiltus, kas izpelnījušies pasaules slavu!
Lasi tālāk >>
Ikdienā esam pieraduši redzēt varavīksni, kuras gali vērsti uz leju. Tomēr ir arī tā dēvētā apgrieztā varavīksne jeb uguns
varavīksne.
Mmmm…tās nu gan ir gardas brokastis! Vai zini, kā tās top?
Uzzini atbildi >>
Mēnessērdzība senāk tika uzskatīta par nopietnu slimību vai kāda pārdabiska spēka ietekmi. Mūsdienās ir pierādīts, ka mēnessērdzību izraisa slimības vai nervu sistēmas traucējumi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Līdzās dažādām optiskām ilūzijām īpašu vietu ieņem tā saucamās neiespējamās vai nereālās figūras. Atšķirībā no lielākās daļas optisko ilūziju, kuras pārsteidz uzreiz, neiespējamās figūras “maskējas” kā parasti objekti. Tikai pēc
uzmanīgas apskates tajās ieraugāms kaut kas nepareizs.
Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu jeb senebreju Pasā svētkiem. Jūdu tauta katra jaunā
gada pirmā mēneša 14. dienas pievakarē sapulcējas, lai atzīmētu savu atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības ap 1020. gadu p.m.ē.
Kā gan filmas autoram Džordžam Lūkasam radās šī ģeniālā ideja, kas topā vairāk kā 40 gadus?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ja vēlies uzzināt, vai rīt spīdēs saule vai līs lietus, vari televīzijā skatīties laika ziņas. Bet kā prognozētāji jeb meteorologi zina, kādi būs laikapstākļi? Tas tiek aprēķināts, vērojot laikapstākļus visā pasaulē.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Cepti zirnekļi, pazemes sēnes un siers ar kāpuriem. Vai skan kārdinoši? Bet dažiem cilvēkiem siekalas mutē saskrien tik ļoti, ka viņi gatavi atvadīties no lielas naudas summas, lai tikai tos pagaršotu.
Lasi tālāk >>
Trīs iztrūkstošas tabletes jaunā iepakojumā tiešām var radīt mulsumu, tomēr pavisam droši var apgalvot, ka tā nav iepakošanas kļūda vai brāķis.
LASĪT VAIRĀK >>>
Reti kurš būtu gatavs katru dienu skaitīt noietos soļus. Tas noteikti būtu grūti un tikai sajauktu galvu. Par laimi, dzīvojam tādā tehnoloģiju laikmetā, kad pat mūsu telefoni spēj uzskaitīt dienā noietos soļus, iztērētās kalorijas, sasniegtās kāpņu virsotnes un citus parametrus.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Nav viegli nogādāt kosmosā mākslīgo pavadoni jeb satelītu. Lai kaut ko paceltu gaisā, ir nepieciešams liels spēks neatkarīgi no tā, vai tam ir jānokļūst zemākajā Zemes orbītā (līdz 160 km augstumam) vai daudz tālāk. Turklāt kosmosā ir jāpaceļ ne tikai pavadonis, bet arī pati milzīgā raķete, kura to nes, un liels daudzums raķešdegvielas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Žigulis ir samērā sens auto, taču uz ceļiem to var manīt vēl mūsdienās. Pārsvarā ar tiem brauc opīši vai jaunā paaudze, kurai patīk vintāžas stils. Tomēr atrast žiguli, kurš būtu labi saglabājies, nav nemaz tik viegli, jo pēc pāris mēnešiem, aprīlī, tas svinēs 48. dzimšanas dienu. Jā, tieši tik sens ir šis auto!
UZZINĀT VIRĀK >>>
Tetovējumos, krāsojamās grāmatās, mājas dekoros un pat telefonu vāciņos – mandalas mūsdienās sastopamas daudzviet. Izrādās, apļveida mākslas darbam ir gadu tūkstošiem sena pagātne.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Latviešu folklorā ir sastopams diezgan baiss tēls. Tas naktī ierodas mājā un sāk žņaugt guļošu cilvēku vai jāt uz kāda mājdzīvnieka. No tādām izdarībām cilvēks vai dzīvnieks nogurst, zaudē spēku un pārklājas ar sviedriem.
UZZINI VAIRĀK >>>
Bīna kungs mums ir pazīstams ar savādajām izdarībām un smieklīgo mīmiku. Misters Bīns ir populārākais mēmais tēls kopš Čārlija Čaplina laikiem.
Lasi tālāk >>
Pica ir ne vien ātri pagatavojama, bet arī ļoti garda un sātīga. Noskaidrosim, kur un kā radies populārais ēdiens, kas uz galda ir teju katrā ballītē!
Lasi tālāk >>
Vai arī tev vasarā gadījies ieskriet pļavā basām kājām un – auč! – sajust sāpīgus dzēlienus? Iespējams, tev gadījies uzskriet nātrēm…
Lasi tālāk >>
Olu baltuma un cukura cepuma recepte rakstos pirmo reizi minēta 1604. gadā, to pierakstījusi lēdija Eleonora Fetipleisa. Tiesa, nekāds īpašais nosaukums šim našķim netika dots. Bet, kā zināms, kurš pirmais nosauc vārdā kādu lietu, tas arī saņem slavu un godu.
Lasi tālāk >>
Vai tu kādreiz esi paviesojies Latvijas Nacionālajā operā un baletā? Varbūt esi arī ievērojis, ka zāles griestus rotā varena lustra? Lai gan spuldzītes nomainīšana šķiet diezgan vienkāršs darbiņš, izrādās, operas un baleta namā tas ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process.
Lasi vairāk >>