Kā izklausās kosmosā? Vai uz visām planētām diena ir vienāda? Un kas notiktu, ja kāds kosmosā mēģinātu raudāt? Uzzini!
Lasi tālāk >>
Tas, ka Saules un Mēness izmēri Zemes debesīs ir līdzīgi, ļauj šīs planētas iedzīvotājiem reizi pa reizei vērot vienu no aizraujošākajām parādībām — Saules aptumsumu, kad Mēness disks uz brīdi spēj aizsegt Saules disku.
Lasi tālāk >>
Vidējais attālums no Zemes līdz Mēnesim ir 384 000 km. Starp ASV un bijušo Padomju Savienību norisinājās spraiga sacensība kosmosa pētīšanas jomā, arī Mēness sasniegšanā. Padomju Savienība 1961. gadā pirmā palaida kosmosā cilvēku. Savukārt ASV pēc astoņiem gadiem nogādāja pirmo cilvēku uz Mēness.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Bieži filmās varam dzirdēt šo teicienu, un rodas jautājums – vai tiešām tā saka arī realitātē? Izrādās, saka gan! Uzzini, kā teiciens radies un kas ir Hjūstona, kurai ziņo par problēmām!
Uzzini >>
Ja nebūtu Saules, uz Zemes nebūtu dzīvības. Saules uzbūves izpēte sekmē mūsu izpratni par citu Visumā eksistējošu zvaigžņu veidošanos un uzbūvi. Tāpat kā citas zvaigznes, arī Saule ir karstu gāzu lode, kas nemitīgi pārveidojas.
LASĪT VAIRĀK >>>
Ar acs kaktiņu pamani, ka nakts tumšajās debesīs kaut kas pazib. Kas tas bija? Pēc brīža pilnīgā klusumā aizzib vēl viens. Tad vēl un vēl. Acis šaudās šurpu turpu, lai ieraudzītu pēc iespējas vairāk. Elpa aizraujas, kad kāds viesis no kosmosa aiz sevis atstāj spoku svītru.
Lasi tālāk >>
Saules sistēmā lielāka un mazāka izmēra asteroīdi, kas lidinās Zemes vai Marsa tuvumā, nav nekāds retums. Vairākums no tiem palido garām drošā attālumā, bet daļa brāžas tieši virsū planētai.
Izpēti >>
Dzīvojot uz Zemes, esam pieraduši pie laikapstākļiem. Tie veidojas, mijiedarbojoties dažādiem faktoriem – atmosfērai, okeāniem, sauszemei, Saulei un citiem. Lai arī šķiet, ka, atrodoties atklātā kosmosā, varam aizmirst par lietu, sniegu un vēja brāzmām, tomēr, izrādās, arī tur valda laikapstākļi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Par mākslīgo pavadoni jeb satelītu dēvē cilvēka radītu objektu, kurš riņķo ap Zemi vai kādu citu Saules sistēmas objektu. Mūsdienās ap Zemi riņķo tūkstošiem satelītu. Tie sastopami arī pie citām Saules sistēmas planētām — Merkura, Veneras, Marsa u.c.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Pavisam īsi – tas ir cilvēces radītājs un auglības dievība rapanujiešu mitoloģijā. Tomēr izrādās, ka Makemake mūsdienās dzīvo ne tikai mītos un leģendās, bet arī Saules sistēmas nomalē, vairākus miljardus kilometru no Zemes.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Nav viegli nogādāt kosmosā mākslīgo pavadoni jeb satelītu. Lai kaut ko paceltu gaisā, ir nepieciešams liels spēks neatkarīgi no tā, vai tam ir jānokļūst zemākajā Zemes orbītā (līdz 160 km augstumam) vai daudz tālāk. Turklāt kosmosā ir jāpaceļ ne tikai pavadonis, bet arī pati milzīgā raķete, kura to nes, un liels daudzums raķešdegvielas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lielākā Saules sistēmas planēta ir Jupiters. Tas ir gāzu milzis, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Iepazīsti vareno planētu!
Lasi tālāk >>
Skatoties ar neapbruņotu aci, var ieraudzīt ne pārāk spožu zvaigznīti Mazā Lāča zvaigznāja astes galā. Tā ir Polārzvaigzne, kas atrodas ļoti tuvu debesu
ziemeļpolam un redzama visu gadu, ja vien ir skaidras debesis. Ja tu skaties uz Polārzvaigzni, tu esi pagriezies pret ziemeļiem, aiz muguras ir dienvidi, pa kreisi – rietumi, bet pa labi – austrumi.
Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!
Lasi tālāk >>
Kāpēc kosmosā ir tumšs? Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu? Uzzini atbildes uz 10 jautājumiem par kosmosa plašumiem!
Uzzini vairāk >>
Svēršanai mēs izmantojam svarus. Un atkarībā no tā, ko vajag nosvērt, ņemam dažāda izmēra svarus. Piemēram, virtuves svari ir mazāki nekā tie, ar kuriem tiek svērtas kravas mašīnas. Bet kā var nosvērt planētas un to pavadoņus?
Lasi tālāk >>
Vai esi sapņojis, ka tevis izdomātā vārdā reiz varētu nosaukt kādu kalnu, jūru vai salu? Un kā ar zvaigzni? Nu tev ir iespēja piedalīties konkursā un izdomāt vārdu citplanētai un tās zvaigznei. Kas zina, varbūt izvēlēsies tieši tavējo?!
Uzzini vairāk >>Vairāk par sudrabainajiem mākoņiem lasi jūnija “Ilustrētā Junioriem” jūnija numurā. Abonē te!
Par ko tu nākotnē vēlētos kļūt? Par ārstu, policistu vai pavāru? Bet varbūt tavi mērķi un sapņi ir tik drosmīgi, ka vēlies kļūt par astronautu? Izzini, kā kosmosa iekarotāji mācās un kādas īpašības nepieciešamas, lai kļūtu par astronautu!
Lasi tālāk >>
Sauli aizklāj melns objekts – gaismas kļūst arvien mazāk un mazāk. Apklust putni un zvēri. Dabā iestājas nomācošs klusums. Pat vējš pierimst…
Šī būtu atbilstoša aina filmai par citplanētiešu uzbrukumu Zemei. Tomēr tas ir pavisam reāls notikums, kuru šad un tad var vērot mūsu planētas debesīs. Tas ir Saules aptumsums.
Gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā fizikālu ķermeņu savstarpēja pievilkšanās. Tā iedarbojas uz visiem objektiem neatkarīgi no to veida. Gravitācijas mijiedarbība notiek arī starp mums un pildspalvu uz galda, taču šis spēks ir tik niecīgs, ka to nejūt.
Lasi tālāk >>
