Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Category

Vēsture

Kā radušies nošu nosaukumi?

Do, Re, Mi, Fa… vai zini kā radušies nošu nosaukumi?

Uzzini >>

Kāpēc Latvijā prezidentu var ievēlēt tikai divas reizes?

Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un valsts galva. Viņš pārstāv mūs pasaulē, uzrunā tautu īpašos notikumos, piemēram, 18. novembrī, un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentu ievēlē Saeimā, un viņa pilnvaras darbojas četrus gadus. Pēc tam viņu var ievēlēt vēlreiz, taču vairāk par divām reizēm pēc kārtas amats nepienākas. Noskaidrosim — kāpēc!

UZZINI VAIRĀK >>

Kā radās kurpes?

Jau senajos alu zīmējumos cilvēki ir attēloti ar apautām kājām. Pirmie apavi bija pavisam vienkārši — no jēlādas, bieži vien ar visu dzīvnieka spalvu. Ādu malās bija caurumi, un caur tiem izvilktas ādas strēmeles vai cīpslas. Kāju uzlika uz ādas gabala un saites savilka. Šāds princips saglabājies mums zināmo pastalu izgatavošanā.

UZZINI VAIRĀ >>

Kāpēc ASV prezidenta mītni sauc par Balto namu?

Novembra “Ilustrētā Junioriem” numurā vari izlasīt, kur savu ikdienu pavada Latvijas prezidents – Rīgas pilī. Arī ASV prezidenti mitinās kādā grandiozā celtnē – Baltajā namā. Uzzini, kāpēc to tā sauc!

Lasi tālāk >>

Kas ir Mērfija likumi, un kā tie radušies?

Amerikas kosmiskās aviācijas rūpnīcā 1949. gadā strādāja asprātīgs inženieris Edvards Mērfijs. Reiz viņš piedalījās eksperimentā, kurā pētīja cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu. Eksperimenta gaitā Mērfija asistentam pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori. To varēja izdarīt gan pareizi, gan nepareizi, un asistents tos uzstādīja nepareizi. Mērfijs tad esot noteicis: “Ja tam puisim būs kāda iespēja pieļaut kļūdu, viņš to arī izdarīs.” Mērfijs asprātīgas piezīmītes izmetis arī citkārt, tāpēc kolēģi viņa trāpīgos izteicienus nodēvēja par “Mērfija likumiem”.

Preses konferencē, kas notika pēc projekta veiksmīgas pabeigšanas, kāds eksperimenta dalībnieks pasmējies, ka komandai izdevies izvairīties no nelaimes gadījumiem un nepatikšanām, tāpēc ka tie labi zinājuši “Mērfija likumus”. Viņš arī padalījās ar žurnālistiem, kādi ir šie likumi, un pārfrāzēja Mērfija teikto šādi: “Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi.” Ar to maisam gals bija vaļā — prese ne vien publicēja inženiera izteicienus, bet piedomāja klāt vēl jaunus.

Daži Mērfija likumi:

  • Nekas nav tik viegli, kā izskatās.
  • Uzvarēs tas, kurš vismazāk gribējis piedalīties spēlē.
  • Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
  • Kad esi nolēmis izslēgt radio, sāk skanēt tava mīļākā dziesma.
  • Ātrākais veids, kā atrast kādu lietu, ir sākt meklēt citu.
  • Ja ir rakstāmais, tad nav papīra. Ja ir papīrs, tad nav rakstāmā. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstīt.
  • Iespēja sviestmaizei nokrist ar apsmērēto pusi uz leju ir tieši proporcionāla paklāja cenai jeb, jo dārgāks paklājs, jo drīzāk tā nokritīs ar sviestu uz leju.
  • Visi steidzamie darbi jānodod vienā un tajā pašā dienā.
  • Jebkurš instruments, kas nokritis zemē, aizripos visgrūtāk pieejamā vietā.

FOTO: GETTYIMAGES.COM

Kas izgudroja “Chupa-Chups”?

Viss sākās 1957. gadā, kad spānis Enriks Bernats nāca klajā ar ideju
par konfekti uz kociņa. Enriks nosprieda — būtu lieliski radīt konfekti, kuru ēdot nav jānosmērē nedz rokas, nedz apģērbs. Viņam bija aizdomas, ka tāda varētu patikt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.

Lasi tālāk

Kā Sarkanā jūra ieguva savu nosaukumu?

Vai te ūdens tiešām ir sarkans? Nē, nav vis!

Uzzini atbildi >>

Vai tu zini visu par Simpsoniem?

Uzzini interesantus faktus par animācijas filmiņas varoņiem!

Dodies tālāk >>

Kas izdomāja pirmo datorvīrusu?

Gluži tāpat kā neviens cilvēks nav pilnīgi pasargāts no nejaukas slimības,
arī datoriem var uzglūnēt vīrusi. Tādēļ vienmēr esi uzmanīgs, lietojot datoru, un nekad never vaļā aizdomīgus e–pastus.

Uzzini vairāk >>

Gumijas zābaki

Uzzini 6 mazāk zināmus faktus par gumijas zābakiem!

Lasi tālāk >>

Iepazīsti Einšteinu!

Alberta Einšteina vārds ir zināms ikvienam. Bet vai tu zināji, ka bērnībā viņš bija kautrīgs un visai nepaklausīgs puisēns? Uzzini mazāk zināmus faktus par zinātnieku!

Lasi tālāk >>

Kā radies teiciens “dzeltenā prese”?

Mēs bieži vien ikdienā lietojam dažādus teicienus, kuriem nezinām nozīmi. Tad noskaidrosim, kāpēc žurnālus, kas atspoguļo slavenu cilvēku dzīves nedienas, jeb “dzelteno presi” tā sauc.

Lasi tālāk >>

Kāpēc īru simbols ir mazs rūķītis zaļā tērpā?

Kāpēc, ieraugot zaļā tērpto rūķīti, uzreiz prātā nāk Īrija?

Uzzini atbildi >>

Kā radās vaska figūras?

Senajā Ēģiptē no vaska tika veidotas dievību figūriņas, ko apglabāja kopā ar mirušajiem. Bet Senajā Romā no vaska sāka veidot pēcnāves maskas — mirušā cilvēka sejas atlējumu. Vēlāk, izmantojot masku kā paraugu, sejas varēja izveidot no izturīgāka materiāla.

Uzzini vairāk >>

Kā radās nagu laka?

Kopti un uzlakoti nadziņi ir īstu dāmu pazīšanās zīme. Bet vai uzlakoti nagi ir tikai mūsdienu parādība?

Lasi tālāk >>

Kāds ir burinieku maksimālais ātrums?

Burinieku ātrums ir atkarīgs no vēja, jo, kā zināms, burukuģi pārvietojas ar vēja palīdzību. Ceļavējš kuģi strauji dzen uz priekšu, bet pretvējā tā ātrums krietni samazinās. Bezvēja joslā, kāda bieži ir sastopama ekvatora tuvumā, burinieks pat nespēj izkustēties no vietas, bet stiprā vētrā pastāv briesmas tikt aizpūstam prom no kursa.

Lasi vairāk >>

Kad un kāpēc dziesma “Pūt, vējiņi!” kļuva tik nozīmīga latviešiem?

Ir zināms, ka pirmo reizi dziesmas “Pūt, vējiņi!” pirmais pants publicēts 1807. gadā, pateicoties Rūjienas mācītājam Gustavam fon Bergmanim. Pēc daudziem gadiem, 1884. gadā, komponists un folkloras vācējs Jurjānu Andrejs uzrakstīja tautas dziesmas “Pūt, vējiņi!” apdari vīru korim, tajā pašā gadā tapa apdare četrbalsīgam jauktajam korim, un leģendārā dziesma bija dzimusi.

Uzzini vairāk >>

Kāpēc raganas pasakās lido uz slotas?

Iedomājies šādu pasakas ainiņu – ir nakts, debesīs spīd liels un apaļš
mēness. Kaut kur tālumā dzirdami biedējoši smiekli, un tad pēkšņi garām lielajam spīdeklim uz slotas aizlido veca ragana. Jā, patiesi raganas pasakās lido uz slotas, tomēr šīs leģendas rašanās nav nemaz tik viennozīmīga.

Lasi tālāk >>

Kas bija kaķu nams Rīgā?

Līvu laukumā uz kādas ēkas stūra tornīšiem stāv kūkumu uzmetuši kaķi, saslējuši astes — kā dusmās sastinguši. Pateicoties šiem minčiem, māja tikusi arī pie sava nosaukuma — tas ir slavenais Kaķu nams. Izrādās, šai celtnei ir skandaloza un neparasta vēsture.

Continue reading “Kas bija kaķu nams Rīgā?”

Kāpēc doktora desu tā sauc?

Ja tā padomā, tad tiešām — doktora desas nosaukums ir mazliet dīvains. Kāds gan sakars doktoriem ar desām?

Continue reading “Kāpēc doktora desu tā sauc?”

Kāpēc cilvēki sarokojas?

Ir jau pierasts, ka cilvēki sasveicinās sarokojoties. Bet vai arī agrāk sarokojās, lai izrādītu otrai personai cieņu, un vai arī mūsdienās visur roku viens otram paspiež vienādi?

Continue reading “Kāpēc cilvēki sarokojas?”

Kā radās opera?

Visticamāk, senatnē cilvēki dziedāja, īpaši nepiedomājot. Nav iespējams noteikt, kurā brīdī dziedāšana kļuva mērķtiecīga, bet ir zināms, ka Mezopotāmijas kultūrā 3500–500 gadu pirms Kristus vokālā mūzika bija jau tik tālu attīstījusies, ka tika uzskatīta par mākslu. Rakstos tiek minēti gan profesionāli mūziķi, gan liturģiskā dziedāšana.

Continue reading “Kā radās opera?”

Kas ir katakombas?

Vai pastaiga pa drēgnām, tumšām pazemes ejām tev šķiet baisa? Tad labāk katakombas neapmeklēt. Bet kas gan tās ir?

Continue reading “Kas ir katakombas?”

Kā kalkulators iegūst rezultātu?

Mūsdienās kalkulators ir atrodams gan datoros, gan viedtālruņos. Ar dažiem klikšķiem varam iegūt matemātikas uzdevuma rezultātu, kura aprēķināšana mums pašiem aizņemtu daudz laika. Kā kalkulators to spēj?

Lasi tālāk >>

Triku meistars Hudini

Pasaules slavu iluzionists Harijs Hudini ieguva ar iespaidīgiem trikiem, kas vēl joprojām palikuši neatklāti viņa amata brāļiem. Iepazīsti triku meistaru!

Lasi tālāk >>

Kurš bija pirmais Latvijas prezidents?

Visi zina, ka nu Latvijas prezidents ir Egils Levits, taču pirms viņa mūsu valstī ir bijuši vēl deviņi prezidenti. Uzzināsim, kurš bija pats, pats pirmais!

Lasi tālāk >>

Kā radās pica?

Pica ir ne vien ātri pagatavojama, bet arī ļoti garda un sātīga. Noskaidrosim, kur un kā radies populārais ēdiens, kas uz galda ir teju katrā ballītē!

Lasi tālāk >>

Kā izgudroja lazanju?

Multfilmu varonis kaķis Gārfilds reiz teicis: “Es mīlu lazanju un neciešu pirmdienas.” Jāatzīst, ka lazanja tiešām ir daudzu gardēžu sapņu ēdiens.

Lasi tālāk >>

Kāpēc dakšiņai ir četri zari?

Dakšiņa gan ar diviem, gan četriem zariem bija pazīstama jau Senajā Grieķijā un Romā, tomēr tās lietošanas paradumi Eiropā izplatījās daudz, daudz vēlāk.

Lasi tālāk >>

Kas ir piktogrammas?

Savādi un reizēm nesaprotami melnbalti zīmējumi. Kā un kāpēc tie radušies? Izrādās, aiz šīm zīmēm slēpjas gadsimtiem sena un neparasta rakstība.

Lasi tālāk >>

Kurš izdomāja GIFus?

Arvien biežāk internetā vari novērot bildes, kas kustas, taču nav video. Parasti tie ir veidoti īpašā faila veidā “.gif” (saīsinājumā no angļu valodas “grafikas apmaiņas formāts”), tādēļ arī tie iesaukti par gifiem.

Lasi tālāk >>

Kāpēc eglīte ir Ziemassvētku koks?

Uzzini, kāpēc Ziemassvētkos mēs pušķojam tieši eglīti, nevis bērzu vai liepu!

Lasi tālāk >>

Kāpēc “Klusa nakts, svēta nakts” ir Ziemassvētku himna?

Dziesmu “Klusa nakts, svēta nakts” mēdz dēvēt par Ziemassvētku himnu tās popularitātes dēļ. Uzrakstīta tieši pirms 200 gadiem, tā joprojām tiek dziedāta visā pasaulē. Šī dziesma ir tulkota vairāk nekā 140 valodās. 2011. gadā UNESCO to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Lasi tālāk >>

Kā radās apļveida krustojumi?

Apļveida krustojumi daudzviet aizstājuši parastos krustojumus tāpēc, ka tie ir drošāki un ātrāk izbraucami nekā lielie krustojumi, ko regulē luksofori.

Lasi tālāk >>

Nāras: pasaku varones vai īstas būtnes?

Nāras ir mistiskas būtnes, kas dzīvojot jūrās un okeānos. Tām ir cilvēka ķermenis un zivs aste. Stāsti par ūdens gariem un nārām ir ļoti seni un atrodami teju katrā kultūrā. Taču – zinātnieki par šādu radību pastāvēšanu smaida vien 🙂 Uzzini, kā radušies nostāsti!

Lasi tālāk >>

Kā radās vārds “čau”?

Vārds “čau” ir cēlies no itāļu valodas. Tāpat kā Latvijā, arī tur to lieto, sasveicinoties un atvadoties. Taču kā tas ir nokļuvis līdz Latvijai?

Lasi tālāk >>

Kā radies teiciens “Skaistums prasa upurus”?

Visi kaut reizi ir dzirdējuši šādu teicienu. Bet vai tu esi kādreiz prātojis, cik sens tas ir?

Lasi tālāk >>

Kāpēc Einšteins rāda mēli?

Tu droši vien esi redzējis slaveno fotogrāfiju, kurā dižais izgudrotājs rāda mēli. Bet, vai zini kāpēc viņš to dara?

Lasi tālāk >>

Slavenību mīluļi

Omārs, lielais kaķis un mājas strazds – slavenības mīluļu izvēlē ir radoši! Lasi un uzzini, kādus spalvainos draugus labprāt izvēlējās Dalī, Pikaso un franču karaliskā ģimene!

Lasi tālāk >>

Kā radās motocikls?

Vai zināji, ka pirmais motocikls bija veidots no koka? Varbūt vari nosaukt populārāko moču ražotāju? Lasi tālāk un uzzini, kā braucamrīki radās!

Pats pirmais

Lasi tālāk >>

Iepazīsti dinozaurus!

Iepazīsti bildēs dažus no senākajiem pasaules iemītniekiem – dinozauriem!

Izpēti galeriju >>

Pastaigājies kopā ar dinozauriem! KONKURSS!

Vai arī Tevi fascinē senie Zemes iemītnieki dinozauri? Tad Tev noteikti patiks arī šovs “Pasatiaga ar dinozauriem”, kas Latvijā viesosies 1., 2. un 3. oktobrī. Ielūkojies šova aizkulisēs un raksta beigās meklē konkursu, kurā vari iegūt divas biļetes uz šovu!

Uzzini vairāk >>

Dzīve Akmens laikmetā

Cilvēces senākā vēsture ir aizraujoša. Tomēr nonākt uz Zemes pirms trim miljoniem gadu – varētu būt liels izaicinājums. Lai izdzīvotu, bija jāliek lietā izdoma un jāpārtiek no tā, kas bija pieejams dabā.

Lasi tālāk >>

Stūra mājas baisie noslēpumi

Pašā Rīgas viducī atrodas kāda ēka, kas bijusi baisu vēstures notikumu aculieciniece. Stūra jeb čekas māju Padomju Savienības vara izmantoja, lai pratinātu, ieslodzītu un spīdzinātu desmitiem tūkstošu cilvēku.

Lasi tālāk >>

Noslēpumainie ēģiptieši

Viņi uzcēla milzīgas piramīdas no tonnām smagiem akmens bluķiem. Viņu mūmijas ir izcili saglabājušās līdz pat mūsdienām. Viņi apbrīnojami labi prata ārstēt slimības. Tie ir senie ēģiptieši – viena no noslēpumainākajām civilizācijām pasaules vēsturē.

Lasi tālāk >>

VIDEO: Satversmei 95 gadi

Septembra numurā varēji iepazīties ar to, kas ir Saeima, Satversme un kā strādā Valsts Prezidents. Latvijas Republikas Saeimas darboņi sagatavojuši interesantu klipiņu par Satversmi. Skaties un uzzini vēl vairāk!
Skaties video >>

Spēļlietu bumi dažādos laikos

Parūpējies par elektronisku zvēriņu, mētā auklā iesietu atsvaru vai veido leļļu impēriju… Ik pa laikam pasauli pārņem kādas rotaļlietas bums. Šogad topā ir fidžetspineris, bet noskaidro, kas savulaik bija teju katra juniora vēlmju sarakstā.

LAsi tālāk >>

Kā ballējās senatnē?

Ja laika mašīna tevi aizvestu uz kādu senāku laiku ballīti, iespējams, mājās pārrastos pavisam bez spēka. Sendienās svētki varēja ilgt pat mēnesi! Pilsētniekiem patika trakulīgi karnevāli, dejas, turnīri, zobenu cīņas un – daudz, daudz ēdiena.

Lasi tālāk >>

Valkas skolēnu slepenā misija

Vai zināji, ka Latvijā bija laiks, kad par sarkanbaltsarkanā karoga zīmēšanu un runām par brīvu Latviju smagi sodīja ne vien pieaugušos, bet pat bērnus? Atzīmējot 18. novembri, lasi par Valkas skolēnu slepenās organizācijas likteni padomju okupācijas laikā. Lasi tālāk >>

Powered by WordPress.com.

Up ↑