Do, Re, Mi, Fa… vai zini kā radušies nošu nosaukumi?
Uzzini >>
Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un valsts galva. Viņš pārstāv mūs pasaulē, uzrunā tautu īpašos notikumos, piemēram, 18. novembrī, un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentu ievēlē Saeimā, un viņa pilnvaras darbojas četrus gadus. Pēc tam viņu var ievēlēt vēlreiz, taču vairāk par divām reizēm pēc kārtas amats nepienākas. Noskaidrosim — kāpēc!
UZZINI VAIRĀK >>
Jau senajos alu zīmējumos cilvēki ir attēloti ar apautām kājām. Pirmie apavi bija pavisam vienkārši — no jēlādas, bieži vien ar visu dzīvnieka spalvu. Ādu malās bija caurumi, un caur tiem izvilktas ādas strēmeles vai cīpslas. Kāju uzlika uz ādas gabala un saites savilka. Šāds princips saglabājies mums zināmo pastalu izgatavošanā.
UZZINI VAIRĀ >>
Novembra “Ilustrētā Junioriem” numurā vari izlasīt, kur savu ikdienu pavada Latvijas prezidents – Rīgas pilī. Arī ASV prezidenti mitinās kādā grandiozā celtnē – Baltajā namā. Uzzini, kāpēc to tā sauc!
Lasi tālāk >>
Amerikas kosmiskās aviācijas rūpnīcā 1949. gadā strādāja asprātīgs inženieris Edvards Mērfijs. Reiz viņš piedalījās eksperimentā, kurā pētīja cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu. Eksperimenta gaitā Mērfija asistentam pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori. To varēja izdarīt gan pareizi, gan nepareizi, un asistents tos uzstādīja nepareizi. Mērfijs tad esot noteicis: “Ja tam puisim būs kāda iespēja pieļaut kļūdu, viņš to arī izdarīs.” Mērfijs asprātīgas piezīmītes izmetis arī citkārt, tāpēc kolēģi viņa trāpīgos izteicienus nodēvēja par “Mērfija likumiem”.
Preses konferencē, kas notika pēc projekta veiksmīgas pabeigšanas, kāds eksperimenta dalībnieks pasmējies, ka komandai izdevies izvairīties no nelaimes gadījumiem un nepatikšanām, tāpēc ka tie labi zinājuši “Mērfija likumus”. Viņš arī padalījās ar žurnālistiem, kādi ir šie likumi, un pārfrāzēja Mērfija teikto šādi: “Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi.” Ar to maisam gals bija vaļā — prese ne vien publicēja inženiera izteicienus, bet piedomāja klāt vēl jaunus.
Daži Mērfija likumi:
- Nekas nav tik viegli, kā izskatās.
- Uzvarēs tas, kurš vismazāk gribējis piedalīties spēlē.
- Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
- Kad esi nolēmis izslēgt radio, sāk skanēt tava mīļākā dziesma.
- Ātrākais veids, kā atrast kādu lietu, ir sākt meklēt citu.
- Ja ir rakstāmais, tad nav papīra. Ja ir papīrs, tad nav rakstāmā. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstīt.
- Iespēja sviestmaizei nokrist ar apsmērēto pusi uz leju ir tieši proporcionāla paklāja cenai jeb, jo dārgāks paklājs, jo drīzāk tā nokritīs ar sviestu uz leju.
- Visi steidzamie darbi jānodod vienā un tajā pašā dienā.
- Jebkurš instruments, kas nokritis zemē, aizripos visgrūtāk pieejamā vietā.
FOTO: GETTYIMAGES.COM
Viss sākās 1957. gadā, kad spānis Enriks Bernats nāca klajā ar ideju
par konfekti uz kociņa. Enriks nosprieda — būtu lieliski radīt konfekti, kuru ēdot nav jānosmērē nedz rokas, nedz apģērbs. Viņam bija aizdomas, ka tāda varētu patikt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.
Vai te ūdens tiešām ir sarkans? Nē, nav vis!
Uzzini atbildi >>
Uzzini interesantus faktus par animācijas filmiņas varoņiem!
Dodies tālāk >>
Gluži tāpat kā neviens cilvēks nav pilnīgi pasargāts no nejaukas slimības,
arī datoriem var uzglūnēt vīrusi. Tādēļ vienmēr esi uzmanīgs, lietojot datoru, un nekad never vaļā aizdomīgus e–pastus.
Alberta Einšteina vārds ir zināms ikvienam. Bet vai tu zināji, ka bērnībā viņš bija kautrīgs un visai nepaklausīgs puisēns? Uzzini mazāk zināmus faktus par zinātnieku!
Lasi tālāk >>
Mēs bieži vien ikdienā lietojam dažādus teicienus, kuriem nezinām nozīmi. Tad noskaidrosim, kāpēc žurnālus, kas atspoguļo slavenu cilvēku dzīves nedienas, jeb “dzelteno presi” tā sauc.
Lasi tālāk >>
Kāpēc, ieraugot zaļā tērpto rūķīti, uzreiz prātā nāk Īrija?
Uzzini atbildi >>
Senajā Ēģiptē no vaska tika veidotas dievību figūriņas, ko apglabāja kopā ar mirušajiem. Bet Senajā Romā no vaska sāka veidot pēcnāves maskas — mirušā cilvēka sejas atlējumu. Vēlāk, izmantojot masku kā paraugu, sejas varēja izveidot no izturīgāka materiāla.
Uzzini vairāk >>
Kopti un uzlakoti nadziņi ir īstu dāmu pazīšanās zīme. Bet vai uzlakoti nagi ir tikai mūsdienu parādība?
Lasi tālāk >>
Burinieku ātrums ir atkarīgs no vēja, jo, kā zināms, burukuģi pārvietojas ar vēja palīdzību. Ceļavējš kuģi strauji dzen uz priekšu, bet pretvējā tā ātrums krietni samazinās. Bezvēja joslā, kāda bieži ir sastopama ekvatora tuvumā, burinieks pat nespēj izkustēties no vietas, bet stiprā vētrā pastāv briesmas tikt aizpūstam prom no kursa.
Lasi vairāk >>
Ir zināms, ka pirmo reizi dziesmas “Pūt, vējiņi!” pirmais pants publicēts 1807. gadā, pateicoties Rūjienas mācītājam Gustavam fon Bergmanim. Pēc daudziem gadiem, 1884. gadā, komponists un folkloras vācējs Jurjānu Andrejs uzrakstīja tautas dziesmas “Pūt, vējiņi!” apdari vīru korim, tajā pašā gadā tapa apdare četrbalsīgam jauktajam korim, un leģendārā dziesma bija dzimusi.
Uzzini vairāk >>
Iedomājies šādu pasakas ainiņu – ir nakts, debesīs spīd liels un apaļš
mēness. Kaut kur tālumā dzirdami biedējoši smiekli, un tad pēkšņi garām lielajam spīdeklim uz slotas aizlido veca ragana. Jā, patiesi raganas pasakās lido uz slotas, tomēr šīs leģendas rašanās nav nemaz tik viennozīmīga.
Līvu laukumā uz kādas ēkas stūra tornīšiem stāv kūkumu uzmetuši kaķi, saslējuši astes — kā dusmās sastinguši. Pateicoties šiem minčiem, māja tikusi arī pie sava nosaukuma — tas ir slavenais Kaķu nams. Izrādās, šai celtnei ir skandaloza un neparasta vēsture.
Continue reading “Kas bija kaķu nams Rīgā?”
Ja tā padomā, tad tiešām — doktora desas nosaukums ir mazliet dīvains. Kāds gan sakars doktoriem ar desām?
Continue reading “Kāpēc doktora desu tā sauc?”
Ir jau pierasts, ka cilvēki sasveicinās sarokojoties. Bet vai arī agrāk sarokojās, lai izrādītu otrai personai cieņu, un vai arī mūsdienās visur roku viens otram paspiež vienādi?
Continue reading “Kāpēc cilvēki sarokojas?”
Visticamāk, senatnē cilvēki dziedāja, īpaši nepiedomājot. Nav iespējams noteikt, kurā brīdī dziedāšana kļuva mērķtiecīga, bet ir zināms, ka Mezopotāmijas kultūrā 3500–500 gadu pirms Kristus vokālā mūzika bija jau tik tālu attīstījusies, ka tika uzskatīta par mākslu. Rakstos tiek minēti gan profesionāli mūziķi, gan liturģiskā dziedāšana.
Continue reading “Kā radās opera?”
Vai pastaiga pa drēgnām, tumšām pazemes ejām tev šķiet baisa? Tad labāk katakombas neapmeklēt. Bet kas gan tās ir?
Continue reading “Kas ir katakombas?”
Mūsdienās kalkulators ir atrodams gan datoros, gan viedtālruņos. Ar dažiem klikšķiem varam iegūt matemātikas uzdevuma rezultātu, kura aprēķināšana mums pašiem aizņemtu daudz laika. Kā kalkulators to spēj?
Lasi tālāk >>
Pasaules slavu iluzionists Harijs Hudini ieguva ar iespaidīgiem trikiem, kas vēl joprojām palikuši neatklāti viņa amata brāļiem. Iepazīsti triku meistaru!
Lasi tālāk >>
Visi zina, ka nu Latvijas prezidents ir Egils Levits, taču pirms viņa mūsu valstī ir bijuši vēl deviņi prezidenti. Uzzināsim, kurš bija pats, pats pirmais!
Lasi tālāk >>
Pica ir ne vien ātri pagatavojama, bet arī ļoti garda un sātīga. Noskaidrosim, kur un kā radies populārais ēdiens, kas uz galda ir teju katrā ballītē!
Lasi tālāk >>
Multfilmu varonis kaķis Gārfilds reiz teicis: “Es mīlu lazanju un neciešu pirmdienas.” Jāatzīst, ka lazanja tiešām ir daudzu gardēžu sapņu ēdiens.
Lasi tālāk >>
Dakšiņa gan ar diviem, gan četriem zariem bija pazīstama jau Senajā Grieķijā un Romā, tomēr tās lietošanas paradumi Eiropā izplatījās daudz, daudz vēlāk.
Lasi tālāk >>
Savādi un reizēm nesaprotami melnbalti zīmējumi. Kā un kāpēc tie radušies? Izrādās, aiz šīm zīmēm slēpjas gadsimtiem sena un neparasta rakstība.
Lasi tālāk >>
Arvien biežāk internetā vari novērot bildes, kas kustas, taču nav video. Parasti tie ir veidoti īpašā faila veidā “.gif” (saīsinājumā no angļu valodas “grafikas apmaiņas formāts”), tādēļ arī tie iesaukti par gifiem.
Lasi tālāk >>
Uzzini, kāpēc Ziemassvētkos mēs pušķojam tieši eglīti, nevis bērzu vai liepu!
Lasi tālāk >>
Dziesmu “Klusa nakts, svēta nakts” mēdz dēvēt par Ziemassvētku himnu tās popularitātes dēļ. Uzrakstīta tieši pirms 200 gadiem, tā joprojām tiek dziedāta visā pasaulē. Šī dziesma ir tulkota vairāk nekā 140 valodās. 2011. gadā UNESCO to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Lasi tālāk >>
Apļveida krustojumi daudzviet aizstājuši parastos krustojumus tāpēc, ka tie ir drošāki un ātrāk izbraucami nekā lielie krustojumi, ko regulē luksofori.
Lasi tālāk >>
Nāras ir mistiskas būtnes, kas dzīvojot jūrās un okeānos. Tām ir cilvēka ķermenis un zivs aste. Stāsti par ūdens gariem un nārām ir ļoti seni un atrodami teju katrā kultūrā. Taču – zinātnieki par šādu radību pastāvēšanu smaida vien 🙂 Uzzini, kā radušies nostāsti!
Lasi tālāk >>
Vārds “čau” ir cēlies no itāļu valodas. Tāpat kā Latvijā, arī tur to lieto, sasveicinoties un atvadoties. Taču kā tas ir nokļuvis līdz Latvijai?
Lasi tālāk >>
Visi kaut reizi ir dzirdējuši šādu teicienu. Bet vai tu esi kādreiz prātojis, cik sens tas ir?
Lasi tālāk >>
Tu droši vien esi redzējis slaveno fotogrāfiju, kurā dižais izgudrotājs rāda mēli. Bet, vai zini kāpēc viņš to dara?
Lasi tālāk >>
Omārs, lielais kaķis un mājas strazds – slavenības mīluļu izvēlē ir radoši! Lasi un uzzini, kādus spalvainos draugus labprāt izvēlējās Dalī, Pikaso un franču karaliskā ģimene!
Lasi tālāk >>
Vai zināji, ka pirmais motocikls bija veidots no koka? Varbūt vari nosaukt populārāko moču ražotāju? Lasi tālāk un uzzini, kā braucamrīki radās!
Pats pirmais
Lasi tālāk >>
Iepazīsti bildēs dažus no senākajiem pasaules iemītniekiem – dinozauriem!
Izpēti galeriju >>
Vai arī Tevi fascinē senie Zemes iemītnieki dinozauri? Tad Tev noteikti patiks arī šovs “Pasatiaga ar dinozauriem”, kas Latvijā viesosies 1., 2. un 3. oktobrī. Ielūkojies šova aizkulisēs un raksta beigās meklē konkursu, kurā vari iegūt divas biļetes uz šovu!
Cilvēces senākā vēsture ir aizraujoša. Tomēr nonākt uz Zemes pirms trim miljoniem gadu – varētu būt liels izaicinājums. Lai izdzīvotu, bija jāliek lietā izdoma un jāpārtiek no tā, kas bija pieejams dabā.
Pašā Rīgas viducī atrodas kāda ēka, kas bijusi baisu vēstures notikumu aculieciniece. Stūra jeb čekas māju Padomju Savienības vara izmantoja, lai pratinātu, ieslodzītu un spīdzinātu desmitiem tūkstošu cilvēku.
Viņi uzcēla milzīgas piramīdas no tonnām smagiem akmens bluķiem. Viņu mūmijas ir izcili saglabājušās līdz pat mūsdienām. Viņi apbrīnojami labi prata ārstēt slimības. Tie ir senie ēģiptieši – viena no noslēpumainākajām civilizācijām pasaules vēsturē.
Septembra numurā varēji iepazīties ar to, kas ir Saeima, Satversme un kā strādā Valsts Prezidents. Latvijas Republikas Saeimas darboņi sagatavojuši interesantu klipiņu par Satversmi. Skaties un uzzini vēl vairāk!
Skaties video >>
Parūpējies par elektronisku zvēriņu, mētā auklā iesietu atsvaru vai veido leļļu impēriju… Ik pa laikam pasauli pārņem kādas rotaļlietas bums. Šogad topā ir fidžetspineris, bet noskaidro, kas savulaik bija teju katra juniora vēlmju sarakstā.
Ja laika mašīna tevi aizvestu uz kādu senāku laiku ballīti, iespējams, mājās pārrastos pavisam bez spēka. Sendienās svētki varēja ilgt pat mēnesi! Pilsētniekiem patika trakulīgi karnevāli, dejas, turnīri, zobenu cīņas un – daudz, daudz ēdiena.
Vai zināji, ka Latvijā bija laiks, kad par sarkanbaltsarkanā karoga zīmēšanu un runām par brīvu Latviju smagi sodīja ne vien pieaugušos, bet pat bērnus? Atzīmējot 18. novembri, lasi par Valkas skolēnu slepenās organizācijas likteni padomju okupācijas laikā. Lasi tālāk >>
