Kaktusi Latvijā aug tikai podiņos, taču noteikti esi tos vērojis filmās vai multenēs. Visbiežāk tos var ieraudzīt sausajā un karstajā tuksnesī. Uzzini, kā adatainais augs tiek galā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem!
Lasi tālāk >>
Kad kļūst siltāks, parkos, mežos un pļavās tūkstošiem augu priecē mūs ar skaistiem ziediem un dzīvīgi zaļo krāsu. Tomēr reizēm neiedomājamies, ka daži no tiem ir indīgi. Dabā nekas nenotiek tāpat vien. Arī tam, ka augi satur indīgas vielas, ir sava nozīme. Tā augi aizsargājas no slimībām un dzīvnieku, arī cilvēku uzbrukumiem. Lai nesaindētos, ir svarīgi zināt, kuriem augiem labāk mest līkumu. Latvijā ir sastopams ap 100 indīgo savvaļas augu sugu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Žirafes ir augumā iespaidīgākie sauszemes dzīvnieki – pieaugušām augums ir vidēji 4 līdz 5,5 metri. Noskaidrosim, kā šos plankumainos milzeņus pārvadā!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
“Mona Liza” jeb “Džokonda” ir slavenākā glezna pasaulē. Mākslinieks Leonardo da Vinči to gleznoja
laikā no 1503. līdz 1517. gadam.
Rīga ir skaista pilsēta, kuru rotā arhitektūras pērles. Viena no tām ir Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka. Tomēr operas žanra vēsture Latvijā ir daudz senāka – pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā. Tad daļa no Latvijas teritorijas (tagadējā Kurzeme un Zemgale) atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, kur norisinājās pirmās muzikālās izrādes un radās ceļojošās operas trupas.
UZZINI VAIRĀK >>>
Vai esi dzirdējis pantiņu: “Gliemezīti, gliemezīti, gribam tevi apskatīt. Radziņus nu rādīt sāc un no mājas laukā nāc”? Šādu dzejolīti bērni mēdz skaitīt, kad plaukstā paņem gliemezi, kurš nupat paslēpies savā čaulā. Gliemeža spēja paslēpties čaulā nebūtu iespējama, ja tam būtu kauli.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
10 atjautības uzdevumi, kas liks tev kārtīgi kustināt pelēkās šūniņas. Vai vari tos visus atrisināt?
RISINI >>
Jenots un jenotsuns, lai gan pēc nosaukuma diezgan līdzīgi, patiesībā uzvedas pavisam atšķirīgi. Turklāt – tikai viens no tiem sastopams pie mums Latvijā.
Lasi tālāk >>
Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir atsevišķas ķermeņa daļas, kuras ir jutīgākas pret pieskārieniem. Pat haizivīm ir kāda īpaši jutīga vietiņa zem deguna. Tas nozīmē, ka, pieskaroties un kairinot ādu, dzīvnieki reaģēs. Taču vai to var saukt par kutēšanu? Grūti pateikt. Tikpat labi viegli, lēni pieskārieni, kas mazliet kut, kādam dzīvniekam varētu atgādināt rāpojošus kukaiņus.
Uzzini vairāk >>
Ja tev patīk dziedāt, tad šie pašu rokām darinātie mūzikas instrumenti varētu lieliski papildināt priekšnesumu.
Skaties pamācību >>
Mēs, cilvēki, izmantojam vārdus un teikumus, lai pateiktu to, ko vēlamies. Taču kaķi mums saprotamā valodā runāt neprot. Tāpēc, lai pievērstu saimnieka uzmanību, četrkājainie mīluļi ņaud.
Lasi tālāk >>
Sākt krāt naudu – tā vienmēr ir laba ideja. Pagatavo sev jautru krājkasi, lai naudiņai būtu skaista mājiņa.
Uz pamācību >>
Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Iedomājies, ka ieej telpā, kurā vāzēs saliktas hiacintes. Šīm puķēm piemīt spēcīgs aromāts. Sākotnēji hiacinšu smarža šķiet patīkama, tomēr, atrodoties telpā ilgi, sākt reibt galva. Turklāt šādi notiek ne tikai ar hiacinšu vai kādu citu ziedu aromātu, bet arī, piemēram, ar dažām smaržām. Tomēr ir cilvēki, kuriem ilgstoša atrašanās telpā ar hiacintēm neizraisīs nepatīkamu reakciju. Kāpēc tā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Angļu astronauts Tims Pīks, kurš 6 mēnešus pabija misijā kosmosā, zina tā aizkulises. Noskaidro interesantākos faktiņus!
Lasi tālāk >>
Stīvens Hokings bija slavens britu zinātnieks, kas, par spīti smagām veselības problēmām, aktīvi darbojās zinātnē, rakstīja grāmatas, lasīja lekcijas un sazinājās ar apkārtējo pasauli, izmantojot tehnoloģijas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Amerikas lielpilsēta Ņujorka, šķiet, vairāk zināma ar debesskrāpjiem, nevis āboliem, tāpēc tā ir liela intriga – kāpēc pilsēta ieguvusi tādu iesauku?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Gājēju pārejas, ko dēvē par zebrām, uz ielām sāka krāsot 20. gadsimta vidū. Speciālas pārejas ceļa šķērsošanai gan ir krietni senākas. Turklāt zebras nav vienīgie dzīvnieki, kuru vārdā tās nosauktas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Okeāni aizņem lielāko mūsu planētas daļu – ap 71% no visas Zemes virsmas. Tie ir tik apjomīgi un dziļi, ka okeānu lielākā daļa vēl nav izpētīta, un, iespējams, tajos mīt vēl neatklāti noslēpumi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Uzzini, kādi jaunumi gaidāmi tuvāko gadu vasaras olimpiskajās spēlēs!
Lasi tālāk >>
Spēle “Clash Royale” tika izveidota 2016. gadā, bet tā pavisam ātri iekļuva lejupielādētāko spēļu augšgalā un vēl joprojām aizrauj ne vienu vien viedtālruņu spēlīšu entuziastu.
Uzzini vairāk >>
Interesantas un neparastas pasaules vietas iespējams iepazīt dažādi. Kāpēc gan to nedarīt, ceļojot pa dzelzceļa sliedēm? Aplūko aizraujošākos vilcienu maršrutus!
Aplūko maršrutus >>
Ik dienu organisms sastopas ar daudziem mikroskopiskiem iebrucējiem, kas var izraisīt slimības. To apturēšanai un apkarošanai tiek izmantoti dažādi aizsardzības līdzekļi.
UZZINI VAIRĀK >>>
Pandēmijas laiks mums visiem licis iemācīties ko jaunu. Darbus, ko līdz šim veicām klātienē, nu darām attālināti. Tomēr ir lietas, kuras attālināti darīt ir ļoti grūti. Piemēram, draudzēties!
Lasi tālāk >>
Izcila oža, lieliskas orientēšanās spējas, nedalīta uzmanība un gatavība aizturēt likuma pārkāpējus. Šīs prasmes raksturo labi trenētu dienesta suni, kurš ikdienā atvieglo darbu robežsargiem, policistiem, karavīriem, ostu un lidostu drošības dienestu darbiniekiem. Uzzini, kāda ir dienestu suņu darba diena!
Lasi tālāk >>
Svētdiena ir lieliska diena, lai panašķotos! Uzzini interesantus faktiņus par vienu no stilīgākajiem našķiem – virtuli!
Uz faktiem >>
Kukaiņi ir ļoti interesantas un pētīšanas vērtas dzīvās būtnes. Piemēram, vai zināji, ka mēslu vabole spēj ripināt mēslu bumbu, kas 50 reizes pārsniedz pašas svaru?
Iepazīsti vaboli >>
Saules sistēmā lielāka un mazāka izmēra asteroīdi, kas lidinās Zemes vai Marsa tuvumā, nav nekāds retums. Vairākums no tiem palido garām drošā attālumā, bet daļa brāžas tieši virsū planētai.
Izpēti >>
“Atveriet, FIB!” ir frāze, ko bieži gadās dzirdēt amerikāņu asa sižeta filmās. Uzzini, kas īsti ir FIB un ko dara īpaši apmācītie FIB aģenti!
Uzzini vairāk >>
Spidometrs autovadītājiem rāda, ar kādu ātrumu tie brauc. Taču kā gan radās ideja par to, ka ātrumam vienmēr jābūt zināmam?
Lasi tālāk >>
Bakingemas pils Londonā ir galvenā un zināmākā Anglijas karaliskās ģimenes mājvieta. Taču tā nebūt nav vienīgā viņiem piederošā pils – kopumā Anglijas karalienei Elizabetei II ir aptuveni 15 īpašumi, no kuriem liela daļa ir pilis. Tāpēc aplūkosim trīs iespaidīgākās no tām, lai uzzinātu, cik istabās savas dienas vada karaliskā ģimene.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Garīgais līderis, skolotājs, miera nesējs ar pilno vārdu Viņa Svētība Dalailama XIV ir pasaulslavenais Dalailama, ko dēvē dažādi. Noskaidrosim, ar ko pazīstams šis cilvēks un kur ir viņa dzimtā puse!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Dzīvie organismi ir jutīgi pret apkārtējo vidi, piemēram, gaismas, skaņas vai ķīmiskajām pārmaiņām. Šis jutīgums ļauj organismiem dot atbildes reakciju, piemēram, uz apdraudējumu, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lai mēs labi justos, spētu pa dienu kārtīgi mācīties un būt aktīvi, bet vakarā – aizmigt saldā miegā, mums ļoti nepieciešama dienas gaisma. Tā nosaka mūsu bioloģisko ritmu, kas organismam ļauj būt možākam no rīta, bet vakarā sajust nogurumu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Bermudu trijstūris ir viena no leģendām visvairāk apvītajām vietām pasaulē. Tas atrodas Atlantijas okeānā, un tā robežas nosaka trīs punkti – Maiami Floridā, Bermuda un Sanhuana Puertoriko. Bet vai tiešām tas ir tik bīstams, kā runā?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Droši vien jautājumu uzdot rosinājis kāds mājas mīlulis, piemēram, suns vai kaķis, kas mēdz saldi žāvāties. Un patiesi – žāvāšanās dzīvnieku pasaulē nav retums.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Dienā cilvēkiem ir laba redze, tomēr, iestājoties krēslai, tā ievērojami pasliktinās. Lai palīdzētu labāk redzēt tumšā laikā, izgudrotas nakts redzamības ierīces. Uzzini, kā tās strādā!
LASĪT VAIRĀK >>>
Ja, paliekot mājās, aptrūkstas, ko darīt, uzspēlē kādu no šīm spēlītēm. Tās ir ne tikai interesantas, bet arī šo to iemācīs. Jautri un noderīgi!
Lasi tālāk >>
Ja gadu simtus un tūkstošus varētu patīt kā filmu paātrinājumā, tad mēs redzētu, kā veidojas akmeņi. To dzīve ir tik gara, ka dažreiz jāmēra ne tikai tūkstošos, bet pat miljonos un simtos miljonu gadu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Uz ilgu laiku atomu uzskatīja par vissīkāko daļiņu uz pasaules, taču vēlāk atklāja, ka tā tomēr nav. Uzzini, no kā sastāv atoms un kur to sastapt!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Dzīvojot uz Zemes, esam pieraduši pie laikapstākļiem. Tie veidojas, mijiedarbojoties dažādiem faktoriem – atmosfērai, okeāniem, sauszemei, Saulei un citiem. Lai arī šķiet, ka, atrodoties atklātā kosmosā, varam aizmirst par lietu, sniegu un vēja brāzmām, tomēr, izrādās, arī tur valda laikapstākļi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Vai tu gaidi vasaru un piedzīvojumus? Mēs arī! Un kur gan notvert vēl neaizmirstamākus iespaidus kā “Ilustrētā Junioriem” vasaras nometnē? Nenokavē iespēju pieteikties – vietu skaits ir irobežots!
Uzzini vairāk >>
Vai esi kādreiz paskatījies apkārt, pavērojis, cik daudz plastmasas izstrādājumu ir ap tevi? No plastmasas var izgatavot teju jebkādu priekšmetu, tāpēc daudzas ikdienišķas lietas veidotas no tās. Problēma ir tajā, ka, nonākusi dabā, tā tikpat kā nesadalās.
UZZINĀT VAIRĀK >>>