Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Kā izskatās polārzvaigzne?

Skatoties ar neapbruņotu aci, var ieraudzīt ne pārāk spožu zvaigznīti Mazā Lāča zvaigznāja astes galā. Tā ir Polārzvaigzne, kas atrodas ļoti tuvu debesu
ziemeļpolam un redzama visu gadu, ja vien ir skaidras debesis. Ja tu skaties uz Polārzvaigzni, tu esi pagriezies pret ziemeļiem, aiz muguras ir dienvidi, pa kreisi – rietumi, bet pa labi – austrumi.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Dvīņi. Vienādi vai atšķirīgi?

Vai zināji, ka gandrīz 40% dvīņu pāru bērnībā izgudro savu valodu, kurā spēj sazināties tikai viņi? Lasi un uzzini citus interesantus faktiņus par dvīņiem!

Lasi tālāk >>

Kā mākoņi notur ūdeni?

Tu jau droši vien zini, kā veidojas mākoņi. Saules siltums liek ūdeņiem no jūru, okeānu un citu ūdenstilpju virsmas iztvaikot gaisā, veidojot ūdens
tvaikus. Tie ceļas augšup, atdziest un kondensējas jeb pārvēršas par sīkiem ūdens pilieniem, kas tad veido mākoņus. Bet patiešām neparasti, kāpēc ūdens turas gaisā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā mēra kalna augstumu?

Kādreiz kalnu mērīšanai izmantoja pavisam vienkāršas metodes – pat acumēru. Taču viss mainījās, kad 16. gadsimta beigās izgudroja pirmos ģeodēziskos mērinstrumentus. Zinātne attīstījās, un arī kalnu augstuma noteikšana kļuva arvien precīzāka. Iepazīsti mērīšanas metodes!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā tiek izstrādātas skices celtnēm?

Skices tapšana sākas ar papīru un zīmuli. Un, protams, – ideju! No vienas puses, arhitekts zīmē to, ko vēlas pasūtītājs. Taču, no otras puses, arhitektam pašam jāizdomā, kā visas vēlmes varētu īstenot dzīvē.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

7 fakti, ko tu nezināji par Zemi

Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!

Lasi tālāk >>

Kā var ūdeni uzsūknēt līdz pat 24. stāvam un augstāk?

Ūdens pa cauruļvadu sistēmu, kas pilsētās izvietota zem ielām, nokļūst līdz cilvēkiem privātmājās, daudzdzīvokļu namos un pat debesskrāpjos. Ir dažādi veidi, kā piegādāt ūdeni līdz ēku augšējiem stāviem.

LASĪT VAIRĀK >>>

Faktiņi par ģitāru

Ja tu mācies spēlēt ģitāru vai gribētu to apgūt, uzzini interesantus un noderīgus faktiņus par šo mūzikas instrumentu!

Lasi vairāk >>

Kā radās motocikls?

Vai zināji, ka pirmais motocikls bija veidots no koka? Varbūt vari nosaukt populārāko moču ražotāju? Lasi tālāk un uzzini, kā braucamrīki radās!

Pats pirmais

Lasi tālāk >>

Tik īpašās – spalvas!

Spalvas atšķir putnus no visiem citiem dzīvniekiem. Tās putnus padara ne tikai pārsteidzoši daudzkrāsainus, bet nodrošina to spēju lidot. Apspalvojums aizsargā lidoņus no samirkšanas, kā arī pasargā no aukstuma un pārmērīga karstuma. Turklāt spalvu tērps palīdz nomaskēties un izvairīties no briesmām. Taču skaistās spalvas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc izsenis cilvēki putnus ir ķēruši, medījuši un centušies pieradināt. No putnu spalvu tērpa ir tiešā mērā atkarīgas to vairošanās sekmes.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Dzīvnieki žāvājas

Skaties video, cik smieklīgi dzīvnieciņi žāvājas!

Kas slēpjas lūpu krāsā?

Viduslaikos valdīja uzskats, ka lūpu krāsas lieto tikai raganas. Taču nu tā ir teju katras pieaugušās sievietes rokas rokassomiņā. Uzzini, kā tās radās!

Lasi tālāk >>
Vai vari atrast atšķirīgo?
Uzmeklē atšķirības >>

Čāpojošais kakapo

Vienīgais pasaulē nelidojošais papagailis dzīvo Jaunzēlandē. Turklāt šis putns – nelido. Skaties video, kā reti sastopamais papagailis izskatās!

Skaties video >>

Zemes faktiņi

Uzzini par mūsu planētu Zemi ko jaunu!

Meklē te >>

Sociālo tīklu bieds: catfishing

Internets ir vilinoša pasaule, kurā katrs var būt, kas vien vēlas, un iegūt informāciju teju par jebko. Taču daži to izmanto ļaunprātīgi un muļķo cilvēkus, izliekoties par kādu citu. Uzzini, kas ir catfishing!

Lasi tālāk >>

Vai visās zemēs dekorē Ziemassvētku eglīti?

Mums Ziemassvētki bez skaisti rotātas eglītes nav iedomājami. Tomēr ir valstis, kurās klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu dēļ eglītes neaug. Taču arī tur šie svētki ir tikpat nozīmīgi kā mums, un silto zemju iedzīvotāji ļauj vaļu fantāzijai.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurš un kad uzcēla pirmo sniegavīru?

Ziema nebūtu iedomājama bez sniega kaujām, eņģeļiem un, protams, liela un stalta sniegavīra. Bet kam gan radās ideja par būtni, kas celta no lielām sniega bumbām, ar spaiņa cepuri un burkānu deguna vietā? Vai zini, ka šis jautrais vīriņš ir jau vairākus gadsimtus vecs?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Vai biezpiens tiešām palīdz uzlabot atmiņu?

Bieži vien mammas un vecmāmiņas liek bērniem ēst biezpienu, sakot, ka tas uzlabo atmiņu un veicina kaulu augšanu. Izrādās, ne velti radies šāds uzskats. Biezpiens ir ļoti veselīgs un minerālvielām bagāts produkts.

UZZINĀT VAIRĀ >>>

Kā darbojas Wi-Fi?

Tehnoloģijas ir tā attīstījušās, ka neesi tīklam piesaistīts ar vadu, jo vari lietot bezvadu internetu. Kāds “brīnums” ļauj bezvadu internetam nonākt telefonā un datorā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc paukšķ popkorns?

Sena indiāņu leģenda vēsta, ka popkorna kukurūzas graudiņos dzīvo mazi dēmoni. Kad viņu mājiņas tiek uzkarsētas, dēmoni tik ļoti sadusmojas, ka no dusmām uzspridzina popkorna graudiņu un paši aizlido. Bet vai tā patiešām ir?

Lasīt tālāk >>

Ronēns spēlējas

Ronēns satiek ūdenslīdēju un ir gatavs spēlēm!

Vispirms – ola

Putnu vairošanās, dējot olas, ir mantojums no to senčiem – aizvēsturiskajiem rāpuļiem. Parasti putni dēj tik daudz olu, cik mazuļus ir iespējams sekmīgi izaudzināt. Olu forma un krāsojums ir atkarīgs no vides apstākļiem, kādos konkrētā putnu suga ligzdo. Olu krāsai jābūt tādai, lai plēsējiem tās būtu grūtāk pamanāmas. Arī olu izmērs ir ļoti atšķirīgs, piemēram, strausa ola ir aptuveni 2000 reizes lielāka par kolibri olu.

Uzzini vairāk >>>

Kāpēc sirds atrodas kreisajā pusē?

Un – v ai tiešām tā ir? 🙂

Uzzini vairāk >>

Kā bankomāti atpazīst naudu?

Kā gan ierīce zina, cik naudas cilvēkam jāizdod un pareizi saskaita iemaksātās banknotes?

Uzzini vairāk >>

Kāpēc senos laikos sievietes nēsāja korsetes?

Pirms vairākiem simtiem gadu modē bija garas, kuplas kleitas ar vidukli nostiprinošu korseti, kas bija tā laika tērpa neatņemama sastāvdaļa, jo padarīja sievietes vidukli tievu. Turklāt korsete stabilizēja muguru un stāju, lai dāma spētu nostāvēt smagajos apakšsvārkos un kleitā.

Uzzini vairāk >>

Kā ziemo gliemeži?

Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.

UZZINI VAIRĀK >>>

Cik reižu sekundē spārnus vicina bite, ods un muša?

Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kāpēc ziemā dienas ir īsākas nekā vasarā?

Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.

UZZINI VAIRĀK >>>

Kas grāmatu padara par klasiku?

Grāmatnīcu un bibliotēku plauktos vari atrast neskaitāmi daudzus pasaulslavenus literāros darbus, kas ir uzskatāmi par klasiku, piemēram, brāļu Grimmu pasakas, Viljama Šekspīra lugas vai Hansa Kristiana Andersena darbi. Arī latviešu autoru darbi ir ieguvuši klasikas statusu, piemēram, “Lāčplēsis” vai “Mērnieku laiki”. Bet kas šajās grāmatās ir tāds, kas tās padara par klasiku?

Uzzini vairāk >>>

Kas ir valsts noslēpums?

Droši vien tev filmās gadījies dzirdēt, ka citiem neizpaužamu informāciju sauc par valsts noslēpumu. Reizēm slepenās informācijas zinātājam nākas bēgt no ļaundariem, kas noslēpumu vēlas uzzināt. Taču, izrādās, valsts noslēpumi ir arī Latvijā, un tie zināmi vien dažiem. Tu taču arī neteiktu savu e–pasta paroli svešiniekam!

Uzzini >>

Izmirstošās sugas

Daudzas dzīvnieku sugas ir briesmās, jo ir apdraudēta gan to dabiskā dzīves vide, gan tās ir pakļautas izmedīšanai. Arī citi, cilvēka pieradināti dzīvnieki var ieņemt to vietu. Tāpēc dzīvnieku sugas mēdz izmirt – jo nespēj piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Savvaļas dzīvieku sugu iznīkšana ir pakāpeniski paātrinājusies kopš 1600. gada.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc cilvēks smejas?

Teju ikviens dzīvē ir saskāries ar brīdi, kad pēkšņi kāds sāk smieties. Un, ja
sāk smieties apkārtējie, grūti nesmieties līdzi.

LAsi tālāk >>

Kā radušies nošu nosaukumi?

Do, Re, Mi, Fa… vai zini kā radušies nošu nosaukumi?

Uzzini >>

Kā viegli pamosties?

Lai arī ko teiktu dažādi gudrīši par iešanu gulēt laikus, istabas vēdināšanu pirms miega, pareizu ēšanu… pamosties no rītiem tik un tā ir bezgala grūti! Kā to mainīt?!

UZZINI VAIRĀK >>

8 fakti par medūzu

Medūzas ir vienas no senākajām pasaules iemītniecēm – tās radušās vismaz pirms 550 miljoniem gadu. Iepazīsti vienu no visvienkāršākajām, taču krāšņākajām radībām pasaulē!

Iepazīsti medūzu >>

Kāpēc agrāk uz skolu gāja sestdienās?

Doties uz skolu ir forši, tomēr reizēm tu droši vien gribētu, lai brīvdienas būtu garākas. Bet vai vari iedomāties, ka kādreiz uz skolu bija jāiet arī sestdienās?

UZZINI VAIRĀK >>

Kāpēc Latvijā prezidentu var ievēlēt tikai divas reizes?

Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un valsts galva. Viņš pārstāv mūs pasaulē, uzrunā tautu īpašos notikumos, piemēram, 18. novembrī, un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentu ievēlē Saeimā, un viņa pilnvaras darbojas četrus gadus. Pēc tam viņu var ievēlēt vēlreiz, taču vairāk par divām reizēm pēc kārtas amats nepienākas. Noskaidrosim — kāpēc!

UZZINI VAIRĀK >>

Kā radās kurpes?

Jau senajos alu zīmējumos cilvēki ir attēloti ar apautām kājām. Pirmie apavi bija pavisam vienkārši — no jēlādas, bieži vien ar visu dzīvnieka spalvu. Ādu malās bija caurumi, un caur tiem izvilktas ādas strēmeles vai cīpslas. Kāju uzlika uz ādas gabala un saites savilka. Šāds princips saglabājies mums zināmo pastalu izgatavošanā.

UZZINI VAIRĀ >>

Kāpēc zirgam vajag pakavus?

Pakavus var dēvēt par zirgu kurpēm. Tos visbiežāk izgatavo no tērauda vai alumīnija, un izskata ziņā pakavi atgādina “U” burtu. Noskaidrosim, kāpēc arī zirgiem vajadzīgas kurpes!

Uzzini vairāk >>

Kāpēc cilvēkiem ir atšķirīgas asinsgrupas?

Asinis dēvē arī par “sarkano zeltu” — ja cilvēkam asiņu pietrūkst, tas var novest pie bēdīga gala. Jau gadsimtiem ilgi prātots, kā pārliet asinis. Cilvēka organisms ir tik īpašs, ka tam neder dzīvnieku asinis un pat daudzu citu cilvēku asinis. Kāpēc?

Uzzini vairĀk >>

Kāpēc ASV prezidenta mītni sauc par Balto namu?

Novembra “Ilustrētā Junioriem” numurā vari izlasīt, kur savu ikdienu pavada Latvijas prezidents – Rīgas pilī. Arī ASV prezidenti mitinās kādā grandiozā celtnē – Baltajā namā. Uzzini, kāpēc to tā sauc!

Lasi tālāk >>

Gribu mājdzīvnieku – fretku!

Šis mazais, mīlīgā paskata zvēriņš patiesībā jau gadiem sen ieņēmis vietu cilvēku sirdīs kā ģimenes mīlulis. Galvenokārt gan tāpēc, ka tas veikli prot ķert peles. Bet pat, ja grauzēji problēmas nesagādā, fretka var kļūt par lielisku ģimenes draugu. Iepazīsti to tuvāk!

Lasīt vairāk >>

Kas ir Mērfija likumi, un kā tie radušies?

Amerikas kosmiskās aviācijas rūpnīcā 1949. gadā strādāja asprātīgs inženieris Edvards Mērfijs. Reiz viņš piedalījās eksperimentā, kurā pētīja cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu. Eksperimenta gaitā Mērfija asistentam pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori. To varēja izdarīt gan pareizi, gan nepareizi, un asistents tos uzstādīja nepareizi. Mērfijs tad esot noteicis: “Ja tam puisim būs kāda iespēja pieļaut kļūdu, viņš to arī izdarīs.” Mērfijs asprātīgas piezīmītes izmetis arī citkārt, tāpēc kolēģi viņa trāpīgos izteicienus nodēvēja par “Mērfija likumiem”.

Preses konferencē, kas notika pēc projekta veiksmīgas pabeigšanas, kāds eksperimenta dalībnieks pasmējies, ka komandai izdevies izvairīties no nelaimes gadījumiem un nepatikšanām, tāpēc ka tie labi zinājuši “Mērfija likumus”. Viņš arī padalījās ar žurnālistiem, kādi ir šie likumi, un pārfrāzēja Mērfija teikto šādi: “Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi.” Ar to maisam gals bija vaļā — prese ne vien publicēja inženiera izteicienus, bet piedomāja klāt vēl jaunus.

Daži Mērfija likumi:

  • Nekas nav tik viegli, kā izskatās.
  • Uzvarēs tas, kurš vismazāk gribējis piedalīties spēlē.
  • Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
  • Kad esi nolēmis izslēgt radio, sāk skanēt tava mīļākā dziesma.
  • Ātrākais veids, kā atrast kādu lietu, ir sākt meklēt citu.
  • Ja ir rakstāmais, tad nav papīra. Ja ir papīrs, tad nav rakstāmā. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstīt.
  • Iespēja sviestmaizei nokrist ar apsmērēto pusi uz leju ir tieši proporcionāla paklāja cenai jeb, jo dārgāks paklājs, jo drīzāk tā nokritīs ar sviestu uz leju.
  • Visi steidzamie darbi jānodod vienā un tajā pašā dienā.
  • Jebkurš instruments, kas nokritis zemē, aizripos visgrūtāk pieejamā vietā.

FOTO: GETTYIMAGES.COM

Kas izgudroja “Chupa-Chups”?

Viss sākās 1957. gadā, kad spānis Enriks Bernats nāca klajā ar ideju
par konfekti uz kociņa. Enriks nosprieda — būtu lieliski radīt konfekti, kuru ēdot nav jānosmērē nedz rokas, nedz apģērbs. Viņam bija aizdomas, ka tāda varētu patikt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.

Lasi tālāk

Kā radies teiciens “lāča pakalpojums”?

Reizēm gadās negribot ar savu darbību otram nevis pakalpot, bet gan drīzāk nodarīt kādu skādi. To sauc par “lāča pakalpojumu”. Uzzini, kā šāds apzīmējums radies!

Uzzini atbildi >>

Cik bumbu piramīdā?

Vai spēj iztēloties šo objektu telpā? Ja to būtu iespējams apskatīt no visām pusēm… No cik bumbām veidota piramīda?

Lasīt vairāk >>

Gudrā medniece pūce

Maskēšanās karaliene, stipra tvēriena īpašniece un gudrības simbols visā pasaulē. Uzzini 10 aizraujošus faktu par pūci!

Lasi tālāk >>

Powered by WordPress.com.

Up ↑