Ilustrētā Junioriem

Amerikas kosmiskās aviācijas rūpnīcā 1949. gadā strādāja asprātīgs inženieris Edvards Mērfijs. Reiz viņš piedalījās eksperimentā, kurā pētīja cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu. Eksperimenta gaitā Mērfija asistentam pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori. To varēja izdarīt gan pareizi, gan nepareizi, un asistents tos uzstādīja nepareizi. Mērfijs tad esot noteicis: “Ja tam puisim būs kāda iespēja pieļaut kļūdu, viņš to arī izdarīs.” Mērfijs asprātīgas piezīmītes izmetis arī citkārt, tāpēc kolēģi viņa trāpīgos izteicienus nodēvēja par “Mērfija likumiem”.

Preses konferencē, kas notika pēc projekta veiksmīgas pabeigšanas, kāds eksperimenta dalībnieks pasmējies, ka komandai izdevies izvairīties no nelaimes gadījumiem un nepatikšanām, tāpēc ka tie labi zinājuši “Mērfija likumus”. Viņš arī padalījās ar žurnālistiem, kādi ir šie likumi, un pārfrāzēja Mērfija teikto šādi: “Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi.” Ar to maisam gals bija vaļā — prese ne vien publicēja inženiera izteicienus, bet piedomāja klāt vēl jaunus.

Daži Mērfija likumi:

• Nekas nav tik viegli, kā izskatās.
• Uzvarēs tas, kurš vismazāk gribējis piedalīties spēlē.
• Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
• Kad esi nolēmis izslēgt radio, sāk skanēt tava mīļākā dziesma.
• Ātrākais veids, kā atrast kādu lietu, ir sākt meklēt citu.
• Ja ir rakstāmais, tad nav papīra. Ja ir papīrs, tad nav rakstāmā. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstīt.
• Iespēja sviestmaizei nokrist ar apsmērēto pusi uz leju ir tieši proporcionāla paklāja cenai jeb, jo dārgāks paklājs, jo drīzāk tā nokritīs ar sviestu uz leju.
• Visi steidzamie darbi jānodod vienā un tajā pašā dienā.
• Jebkurš instruments, kas nokritis zemē, aizripos visgrūtāk pieejamā vietā.

FOTO: GETTYIMAGES.COM