Vissenākās liecības par popkornu atklātas Ņūmeksikā (ASV), vietā, ko dēvē par Sikspārņu alu. Tur 1948. gadā atrastas 5600 gadu vecas ceptas kukurūzas atliekas.
Lasi vairāk >>
Nogurums un nepietiekami ilgs miegs ir biežākie un vienkāršāk novēršamie iemesli, kāpēc zem acīm parādās zili loki.
Uzzini vairāk >>
Glīti saķemmēti mati mūsu izskatu padara daudz pievilcīgāku un koptāku. Bet vai spēj iedomāties, kā cilvēki savulaik iztika bez ķemmes?
Lasi tālāk >>
Kāpēc lielā, dzeltenā puķe allaž meklē gaismu? Uzzini!
Lasi tālāk >>
Origami jeb papīra locīšanas māksla radusies Ķīnā, kur 105. gadā izgudrots papīrs. To izmantoja dažnedažādiem nolūkiem. Piemēram, lai izgatavotu lukturīšus. Tomēr par tādiem brīnumiem, kādus locīja Japānā 7. gs., ķīnieši neaizdomājās.
Uzzini un iemācies >>
Par ledus skulptūru dzimteni var uzskatīt Ķīnu. Pirms 300 gadiem ķīniešu zvejnieki no Harbinas pilsētas apkaimes devās zvejā ar ledus lukturiem. Tos izgatavoja šādi — salā izlika spaini ar ūdeni, pēc tam izņēma ledu, izdauzīja tajā caurumu un ievietoja sveci. Pēc zvejas ledus lukturus izlika pie mājām vai izmantoja svētkos.
Uzzini vairāk >>
Gan baltie, gan melnie stārķi ziemo Āfrikā. No Eiropas uz Āfriku tie dodas pa diviem dažādiem ceļiem. Latvijas stārķi lido gar Vidusjūras austrumu piekrasti pāri Turcijai, Sīrijai, Izraēlai un Saūda Arābijai.
Uzzini >>
Sarkans, oranžs, zaļš – luksoforā mainās gaismiņas, kas palīdz organizēt satiksmi. Taču kā gan nonāca līdz šādam izgudrojumam?
Lasi tālāk >>
Senajā Ēģiptē no vaska tika veidotas dievību figūriņas, ko apglabāja kopā ar mirušajiem. Bet Senajā Romā no vaska sāka veidot pēcnāves maskas — mirušā cilvēka sejas atlējumu. Vēlāk, izmantojot masku kā paraugu, sejas varēja izveidot no izturīgāka materiāla.
Uzzini vairāk >>
Uzzini, kā izvēlējās nacionālos putnus!
Lasi tālāk >>
Sīpolus pavāri izmanto visai bieži – tos var likt gan salātos, gan lietot cepot gaļu, gan pievienot dažādos citos ēdienos. Taču daudziem cilvēkiem šī garduma sagriešana sagādā mocības… Uzzini kāpēc!
Uzzini vairāk >>
Gadu tūkstošiem cilvēki audzē zivis — sākumā to darīja dīķos, bet vēlāk traukos. Jau Babilonijas gaisa dārzos, vienā no septiņiem pasaules brīnumiem, pirms 2600 gadiem esot bijuši dīķi ar dekoratīvajām zivīm. Lūk, vēl citi interesanti vēstures fakti, kas liecina par akvāriju pirmsākumiem!
Lasi tālāk >>
Bieži filmās varam dzirdēt šo teicienu, un rodas jautājums – vai tiešām tā saka arī realitātē? Izrādās, saka gan! Uzzini, kā teiciens radies un kas ir Hjūstona, kurai ziņo par problēmām!
Uzzini >>
Vai tevi kādreiz kāds ir meties kutināt? Tad dikti gribas smieties, kaut arī ne vienmēr šī sajūta ir patīkama. Uzzini, kāpēc cilvēkiem kut!
Lasi tālāk >>
Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…
Uzzini vairāk >>
“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Pūpolsvētdienas rītā skan dažās ģimenēs. Pēršana ar pūpoliem ir ļoti sena tradīcija, kam piedēvētas maģiskas īpašības — nopērtajam visu gadu gaidāma laba veselība, tāpēc arī teicieni vērsti uz slimību aizdzīšanu.
Lasi tālāk >>
Iedomājies – ir agrs darbdienas rīts, tev ir jāpošas uz skolu, bet tik ļoti
gribētos vēl mazliet ilgāk pagulēt. Ak, žēl, ka cilvēki nevar gulēt stāvus, tad varētu vēl pasnaust ceļā uz skolu vai starpbrīdī… Bet vai tu zināji, ka zirgiem ar to nebūtu ne mazāko problēmu, jo tie patiešām spēj gulēt stāvus.
Nav daudz tādu cilvēku, kuri sasniedz 100–120 gadu vecumu. Pagājušā gadsimta sākumā lielākā daļa nenodzīvoja pat pusi no šī gadu skaita. Vēl aizvien daudzās Āfrikas valstīs cilvēki dzīvo ārkārtīgi īsu mūžu. Visvairāk ilgdzīvotāju mūsdienās sastopami Japānā, Amerikā un Skandināvijas valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, attīstīta un pieejama medicīna, tur cilvēki arī visvairāk domā par veselīgu dzīvesveidu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ja saules staros noliks baltu un melnu t-kreklu, melnais sasils ātrāk. Kāpēc tā?
Lasi tālāk >>
Vai zini, kas ir manekena izaicinājums, kas reiz pāršalca sociālos tīklus? Lasi un uzzini!
Lasi tālāk >>
Kaktusi Latvijā aug tikai podiņos, taču noteikti esi tos vērojis filmās vai multenēs. Visbiežāk tos var ieraudzīt sausajā un karstajā tuksnesī. Uzzini, kā adatainais augs tiek galā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem!
Lasi tālāk >>
Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir atsevišķas ķermeņa daļas, kuras ir jutīgākas pret pieskārieniem. Pat haizivīm ir kāda īpaši jutīga vietiņa zem deguna. Tas nozīmē, ka, pieskaroties un kairinot ādu, dzīvnieki reaģēs. Taču vai to var saukt par kutēšanu? Grūti pateikt. Tikpat labi viegli, lēni pieskārieni, kas mazliet kut, kādam dzīvniekam varētu atgādināt rāpojošus kukaiņus.
Uzzini vairāk >>
Spēle “Clash Royale” tika izveidota 2016. gadā, bet tā pavisam ātri iekļuva lejupielādētāko spēļu augšgalā un vēl joprojām aizrauj ne vienu vien viedtālruņu spēlīšu entuziastu.
Uzzini vairāk >>
Spidometrs autovadītājiem rāda, ar kādu ātrumu tie brauc. Taču kā gan radās ideja par to, ka ātrumam vienmēr jābūt zināmam?
Lasi tālāk >>
Mmmm…tās nu gan ir gardas brokastis! Vai zini, kā tās top?
Uzzini atbildi >>
Kartupeļi bieži vien parādās Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē. Taču kā gan cilvēki izdomāja, ka tos var ēst?
Lasi tālāk >>
Vērojot hokeja spēli TV ekrānā, var redzēt, ka uz ledus ir ne tikai līnijas, kas nepieciešamas spēlei, bet arī dažādi zīmējumi. Kā tos veido?
Uzzini vairāk >>
Slavenākā sfinksa atrodas Ēģiptē un simbolizē faraona neuzvaramību. Taču – ar ko tā atšķiras no statujas?
Uzzini >>
Vai arī tev iet pie sirds šis gardums? Uzzini, kā tas radās!
Lasi tālāk >>
Kas gan šajā nodarbē tik jautrs? Vai varbūt lielo jautrību ir izdomājis cilvēks?
Uzzini atbildi >>
Droši vien tev filmās gadījies dzirdēt, ka citiem neizpaužamu informāciju sauc par valsts noslēpumu. Reizēm slepenās informācijas zinātājam nākas bēgt no ļaundariem, kas noslēpumu vēlas uzzināt. Taču, izrādās, valsts noslēpumi ir arī Latvijā, un tie zināmi vien dažiem. Tu taču arī neteiktu savu e–pasta paroli svešiniekam!
Uzzini >>
Teju ikviens dzīvē ir saskāries ar brīdi, kad pēkšņi kāds sāk smieties. Un, ja
sāk smieties apkārtējie, grūti nesmieties līdzi.
Viss sākās 1957. gadā, kad spānis Enriks Bernats nāca klajā ar ideju
par konfekti uz kociņa. Enriks nosprieda — būtu lieliski radīt konfekti, kuru ēdot nav jānosmērē nedz rokas, nedz apģērbs. Viņam bija aizdomas, ka tāda varētu patikt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.
Reizēm gadās negribot ar savu darbību otram nevis pakalpot, bet gan drīzāk nodarīt kādu skādi. To sauc par “lāča pakalpojumu”. Uzzini, kā šāds apzīmējums radies!
Uzzini atbildi >>
Kāpēc, ieraugot zaļā tērpto rūķīti, uzreiz prātā nāk Īrija?
Uzzini atbildi >>
Jautājums, kā vairojas sēnes, nodarbinājis cilvēkus jau kopš seniem laikiem. Ļaudis bija ievērojuši, ka augiem ir sēklas, kuras var paņemt rokās un aptaustīt. Tā kā sēņu sēklas nevar aptaustīt, radās dažādas leģendas par to, kā tās vairojas. Vieni domāja, ka tur savu pirkstu pielicis velns, citi — ka sēnes izaug tur, kur zemē iesper pērkons. Tikai tad, kad tika atklāts mikroskops, kļuva skaidrs, kā sēnes vairojas.
Uzzini vairāk >>
Svēršanai mēs izmantojam svarus. Un atkarībā no tā, ko vajag nosvērt, ņemam dažāda izmēra svarus. Piemēram, virtuves svari ir mazāki nekā tie, ar kuriem tiek svērtas kravas mašīnas. Bet kā var nosvērt planētas un to pavadoņus?
Lasi tālāk >>