Origami jeb papīra locīšanas māksla radusies Ķīnā, kur 105. gadā izgudrots papīrs. To izmantoja dažnedažādiem nolūkiem. Piemēram, lai izgatavotu lukturīšus. Tomēr par tādiem brīnumiem, kādus locīja Japānā 7. gs., ķīnieši neaizdomājās.
Uzzini un iemācies >>
Par ledus skulptūru dzimteni var uzskatīt Ķīnu. Pirms 300 gadiem ķīniešu zvejnieki no Harbinas pilsētas apkaimes devās zvejā ar ledus lukturiem. Tos izgatavoja šādi — salā izlika spaini ar ūdeni, pēc tam izņēma ledu, izdauzīja tajā caurumu un ievietoja sveci. Pēc zvejas ledus lukturus izlika pie mājām vai izmantoja svētkos.
Uzzini vairāk >>
Gan baltie, gan melnie stārķi ziemo Āfrikā. No Eiropas uz Āfriku tie dodas pa diviem dažādiem ceļiem. Latvijas stārķi lido gar Vidusjūras austrumu piekrasti pāri Turcijai, Sīrijai, Izraēlai un Saūda Arābijai.
Uzzini >>
Sarkans, oranžs, zaļš – luksoforā mainās gaismiņas, kas palīdz organizēt satiksmi. Taču kā gan nonāca līdz šādam izgudrojumam?
Lasi tālāk >>
Cilvēkiem, suņiem, zirgiem var redzēt ausis, bet putniem ne. Vai tas nozīmē, ka putniem ausu nav vispār? Nebūt ne! Putni dzird ļoti labi. Pat daudz labāk nekā cilvēki. Alās mītošie putni savu unikālo dzirdi izmanto orientācijai tumšajos labirintos. Tie izdod skaņu un klausās atbalsi no alas sienām. Kur atbalss ir ātra, tur ir šķērslis, no kura jāizvairās.
Uzzini vairāk >>
Vai tevi kādreiz kāds ir meties kutināt? Tad dikti gribas smieties, kaut arī ne vienmēr šī sajūta ir patīkama. Uzzini, kāpēc cilvēkiem kut!
Lasi tālāk >>
Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…
Uzzini vairāk >>
Spidometrs autovadītājiem rāda, ar kādu ātrumu tie brauc. Taču kā gan radās ideja par to, ka ātrumam vienmēr jābūt zināmam?
Lasi tālāk >>
Glīti saķemmēti mati mūsu izskatu padara daudz pievilcīgāku un koptāku. Bet vai spēj iedomāties, kā cilvēki savulaik iztika bez ķemmes?
Lasi tālāk >>
Nogurums un nepietiekami ilgs miegs ir biežākie un vienkāršāk novēršamie iemesli, kāpēc zem acīm parādās zili loki.
Uzzini vairāk >>
Vārds “Maskačka” izskan nedaudz draudīgi un bailīgi. Diez vai kāds no mums gribētu tur atrasties viens pats tumsā, vēlu vakarā. Vietējie gan uzskata, ka nemaz tik traki nav. Arī Maskačkai piemīt savs šarms un sirds.
Lasi tālāk >>
Vissenākās liecības par popkornu atklātas Ņūmeksikā (ASV), vietā, ko dēvē par Sikspārņu alu. Tur 1948. gadā atrastas 5600 gadu vecas ceptas kukurūzas atliekas.
Lasi vairāk >>
Par galda tenisa rašanos pastāv vairākas versijas. Vieni uzskata, ka to 19. gs. otrajā pusē uz Eiropu no Ķīnas vai Indijas atveduši britu tirgotāji vai karavīri. Citi savukārt domā, ka šis sporta veids radies Anglijā, Dienvidāfrikā vai pat Jaunanglijā (ASV). Tomēr droši zināms vien tas, ka pirmais galda tenisa komplekts, kurā ietilpa gumijas bumbiņa, tika pārdots Londonā 19. gs. astoņdesmitajos gados.
Lasi tālāk >>
Vai arī tev iet pie sirds šis gardums? Uzzini, kā tas radās!
Lasi tālāk >>
Vai te ūdens tiešām ir sarkans? Nē, nav vis!
Uzzini atbildi >>
Uzzini interesantus faktus par animācijas filmiņas varoņiem!
Dodies tālāk >>
Katram no mums, visticamāk, arī tev, ir sava pase. Oficiāls dokuments, kas apliecina tavu personu. Laika gaitā pases izskats ir vairākkārt mainījies. Tomēr viena no nemainīgām vērtībām šajā dokumentā ir personas fotogrāfija.
Uzzini vairāk >>
Kāpēc kosmosā ir tumšs? Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu? Uzzini atbildes uz 10 jautājumiem par kosmosa plašumiem!
Uzzini vairāk >>
Kā gan radies braucamrīks, ar ko pārvietošanās pa ielu kļuvusi tik jautra?
Uzzini atbildi
Kāpēc lielā, dzeltenā puķe allaž meklē gaismu? Uzzini!
Lasi tālāk >>
Izrādās – var gan! Un to izdevies iemūžināt kādai no mūsu lasītājai. Skaties attēlu un uzzini, kāpēc varavīksne apgāzusies 🙂
Uzzini vairāk >>
Kopti un uzlakoti nadziņi ir īstu dāmu pazīšanās zīme. Bet vai uzlakoti nagi ir tikai mūsdienu parādība?
Lasi tālāk >>
Zaķim un trusim dalīta augšlūpa ir jau piedzimstot. Arī kamieļiem, lamām, vairākiem grauzējiem un vēl dažiem dzīvniekiem ir šķelta augšlūpa. Uzzini kāpēc!
Uzzini atbildi >>
Svēršanai mēs izmantojam svarus. Un atkarībā no tā, ko vajag nosvērt, ņemam dažāda izmēra svarus. Piemēram, virtuves svari ir mazāki nekā tie, ar kuriem tiek svērtas kravas mašīnas. Bet kā var nosvērt planētas un to pavadoņus?
Lasi tālāk >>