Bieži filmās varam dzirdēt šo teicienu, un rodas jautājums – vai tiešām tā saka arī realitātē? Izrādās, saka gan! Uzzini, kā teiciens radies un kas ir Hjūstona, kurai ziņo par problēmām!
Uzzini >>
Ar acs kaktiņu pamani, ka nakts tumšajās debesīs kaut kas pazib. Kas tas bija? Pēc brīža pilnīgā klusumā aizzib vēl viens. Tad vēl un vēl. Acis šaudās šurpu turpu, lai ieraudzītu pēc iespējas vairāk. Elpa aizraujas, kad kāds viesis no kosmosa aiz sevis atstāj spoku svītru.
Lasi tālāk >>
Saules sistēmā lielāka un mazāka izmēra asteroīdi, kas lidinās Zemes vai Marsa tuvumā, nav nekāds retums. Vairākums no tiem palido garām drošā attālumā, bet daļa brāžas tieši virsū planētai.
Izpēti >>
Dzīvojot uz Zemes, esam pieraduši pie laikapstākļiem. Tie veidojas, mijiedarbojoties dažādiem faktoriem – atmosfērai, okeāniem, sauszemei, Saulei un citiem. Lai arī šķiet, ka, atrodoties atklātā kosmosā, varam aizmirst par lietu, sniegu un vēja brāzmām, tomēr, izrādās, arī tur valda laikapstākļi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Par mākslīgo pavadoni jeb satelītu dēvē cilvēka radītu objektu, kurš riņķo ap Zemi vai kādu citu Saules sistēmas objektu. Mūsdienās ap Zemi riņķo tūkstošiem satelītu. Tie sastopami arī pie citām Saules sistēmas planētām — Merkura, Veneras, Marsa u.c.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Pavisam īsi – tas ir cilvēces radītājs un auglības dievība rapanujiešu mitoloģijā. Tomēr izrādās, ka Makemake mūsdienās dzīvo ne tikai mītos un leģendās, bet arī Saules sistēmas nomalē, vairākus miljardus kilometru no Zemes.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Kā gan filmas autoram Džordžam Lūkasam radās šī ģeniālā ideja, kas topā vairāk kā 40 gadus?
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Nav viegli nogādāt kosmosā mākslīgo pavadoni jeb satelītu. Lai kaut ko paceltu gaisā, ir nepieciešams liels spēks neatkarīgi no tā, vai tam ir jānokļūst zemākajā Zemes orbītā (līdz 160 km augstumam) vai daudz tālāk. Turklāt kosmosā ir jāpaceļ ne tikai pavadonis, bet arī pati milzīgā raķete, kura to nes, un liels daudzums raķešdegvielas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lielākā Saules sistēmas planēta ir Jupiters. Tas ir gāzu milzis, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Iepazīsti vareno planētu!
Lasi tālāk >>
Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!
Lasi tālāk >>
Kāpēc kosmosā ir tumšs? Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu? Uzzini atbildes uz 10 jautājumiem par kosmosa plašumiem!
Uzzini vairāk >>
Svēršanai mēs izmantojam svarus. Un atkarībā no tā, ko vajag nosvērt, ņemam dažāda izmēra svarus. Piemēram, virtuves svari ir mazāki nekā tie, ar kuriem tiek svērtas kravas mašīnas. Bet kā var nosvērt planētas un to pavadoņus?
Lasi tālāk >>