Vidējais attālums no Zemes līdz Mēnesim ir 384 000 km. Starp ASV un bijušo Padomju Savienību norisinājās spraiga sacensība kosmosa pētīšanas jomā, arī Mēness sasniegšanā. Padomju Savienība 1961. gadā pirmā palaida kosmosā cilvēku. Savukārt ASV pēc astoņiem gadiem nogādāja pirmo cilvēku uz Mēness.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Saule parasti ir redzama dienā, bet Mēness un zvaigznes – naktī. Tādēļ nereti esi pārsteigts, ieraugot Mēnesi dienas laikā, kur tas debesīs redzams kopā ar Sauli. Kā gan tas iespējams? Lai to saprastu, izpētīsim Mēness kustību.
LASĪT VAIRĀK >>>
Okeāni aizņem lielāko mūsu planētas daļu – ap 71% no visas Zemes virsmas. Tie ir tik apjomīgi un dziļi, ka okeānu lielākā daļa vēl nav izpētīta, un, iespējams, tajos mīt vēl neatklāti noslēpumi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Saules sistēmā lielāka un mazāka izmēra asteroīdi, kas lidinās Zemes vai Marsa tuvumā, nav nekāds retums. Vairākums no tiem palido garām drošā attālumā, bet daļa brāžas tieši virsū planētai.
Izpēti >>
Ikdienā esam pieraduši redzēt varavīksni, kuras gali vērsti uz leju. Tomēr ir arī tā dēvētā apgrieztā varavīksne jeb uguns
varavīksne.
Mēnessērdzība senāk tika uzskatīta par nopietnu slimību vai kāda pārdabiska spēka ietekmi. Mūsdienās ir pierādīts, ka mēnessērdzību izraisa slimības vai nervu sistēmas traucējumi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Kāpēc kosmosā ir tumšs? Kurai planētai ir visvairāk pavadoņu? Uzzini atbildes uz 10 jautājumiem par kosmosa plašumiem!
Uzzini vairāk >>